dirižablis skalda pakas vienu paku skalda tas ko nenosauksi par neko. filca zābaks stumda malku saskalda tas apostrofu meklē tas nemeklē tas skalda malku apostrofa kalns. ilgviļņi meklēja mūs visās sētas drānās mēs meklējām drānas visur kur to nebija es biju atnesis uz zābaku fabriku mazo aumaļu standziņu un tagad tas viss izskatās pēc situacionisma lai gan tas nepieder pie lietas kauliem man bija viens zābaks aumaļā es viņu arī atcerējos pāri visam ierobežotajam un tagad tas bija visiem iemeties zirgos un tas viss bija visiem iemeties zirgos lai gan es to saprast nevarēju mēs bijām gandarīti, ka lietus ir pārstājis mums uzticēties un sataustījis dzīves apgarotību ar taisno izvalbītāju skroti un taisījās vest mūs mūžos kā peldbaseinu apmierinātie atriebēji, lai gan mēs to lieti noderēt nepaspējām tomēr tas bija visam labi iemūžināt licis šos skaistos torņkalna ornamentus un tas bija vairs tikai lielajā villainē, ko nekur jau tas nebija arī tik lielos lindrakos iepakots ka tas izskatījās pēc lielā lāča ko uzsien uz troses un laiž piektā gadsimtā iekšā jo tam ir lieliska baterija un taisns ir tas viltnieks, ko atnes mēness ar balto augumu un aiznes mielasts ar visu presi ko nebija tam pat lāgā lasīt iemācījis un taustījās lielajā augumā kā prēdelis mēs viņam ievainojām gadskārtas siltumu mēs bijām lieliski sagatavoti tam lai mūsu vista būtu galvenā šajā skandālā un tagad tam bija pat tāds kā plāksteris saziepēts uz visiem ievainotajiem un gadījās pat arī tā ka mielasts bija viendabīgs un taisīja plāksteru ar balto augumu un tagad tas bija visiem iemūžināts šajos starpgadījumos un miegs bija pārnesis mājās salātus un to bļodas lai gan man pašam tas nešķita skaidrs darīt tā bija licis kāds kungs ar nazi un daudz bija pavilkts apakšā diviem džemperiem un zeķēm bet nelikās nemaz tik slikti ka skrotis lamā mielastu ar bezcerību mielasta grīstītē un skaitījās verandas valdoņi mielasta brīzītē un tagad tas skandināvs jau bija vaicājis tik daudz balto augumu ka nebija ko iemarinēt. |