|
drakoniski mākoņi izskaidrojas ar policiju
saka, tu līsi, es līšu, bet policists plīsīs
plīša policists noliek zizli viņa rūtainie svārki
rīkļu rāvi sarāvi saites ar sabiedrību
sarāva tevi četros gabalos
ar nazi pa audien nobrauca čukča
tālos iezemiešu ciemos, bet tikai ne čūskas
mēs meklējam ādas, mēs meklējam kompotu tējai
dažādas drānas, vienā kreklā ar motociklu
sarāva prāvu, sarāva tiesu, sarāva tiesneša miesu
es redzu uz grāvja tup vecis ar spieķi
es redzu viņš pieceļas un sakārtojas
es redzu atstāto miesu, kas kustas ar tārpiem
tajā ir iesētas jaunas rudens nāsis
es nāku pa lauku un man pretī nāc tu
mūs iesēdina mašīnā ar uguni
man priekšā nolikta burtnīca ar druku
tev sānos ielikta dunka ar burtnīcas uguni
es redzu, ka mūsu spēki ir sīki
tu izsīki pirmais, es otrais, viņš trešais
kad pienāca laiks trollim, mums vairs nebija spēka
ak, spēk, atnāc vēl uz brīdi, es gribu viņam iebakstīt brillēs
bet, nē, spēka šeit vairs savu kāju nespērs, spēka bai bai
miroņu atliekas, kraukšķīgas kastītes nolikt klucīti
uzcelt mājiņu, elektrošoka nācija, dalbanuta pa naturālo
es redzu uz ceļa mārciņu, es paceļu lingvistisku mārciņu
es redzu bultu pāršalcam jūru, es redzu uz ceļa mārciņu
pacel mani drošsirdīgais bruņiniek, es esmu no 30-iem
es redzu ka tu pacel parcel es redzu ka mūs ieliek bobik
es redzu kā mūs aizved prom uz salu, kas aug uz mākoņa
man uz lūpām ir kodes, man uz plaukstām ir rozes
es redzu, ka tu mani redzi, bet nedzirdi
manas lūpas ir loze
nāc iekšā namiņā, nāc iekšā uz tēju un prjaņiku
es redzu asinis nākam pa slieksni, tas ir sagrupētas
divi litri a++, nenozīmīgs daudzums c hops hops
pārējie ar kailām miesām smeļ spaiņiem vien un lej sev uz smaida
es redzu, ka jūsu akvarelis ir drūms
es redzu jūsu puķes pa gabalu, jūsu barelis
jūsu rauga miteklis, es redzu un vielaicīgi neredzu
jo es peldu un vienlaicīgi nepeldu
es raujos sviedros un vienlaicīgi sviedri rauj mani
es rauju pretī, bet nav ar ko
pirksti pārpildīti ar tinti tie šaus tūlīt salūtu
tie izķidās miesas tie sapūs un trūdēs
es redzu ka jūsu iespējas ir neizsmeļamas
varu vienīgi noliekt galvu varu padzerties nepaceļot glāzi
es varu ar gāzi apbraukt pasauli tad ienākt studijā
un iedziedāt dziesmu par vāzi, dziesmu par fāzi
dziesmu par tuksneša masoniem, dziesmu par orfāniem
un dziesmu par turkiem, kas spēlē kvasu
es neredzu atšķirību starp turieni un šejieni
es neredzu atšķirību hierarhijas pudelē
šajā shematiskajā cellē es esmu iesprostots aligatorā
es peldu un kustinu asti manas acis ir spodras pret dienvidiem
treknas pret rietumiem, rozā pret austrumiem un pelēkas pret ziemeļiem
kad snieg akmeņi, mana balss ir plakana
kad no debesīm krīt notis par godu kauliņiem
manas plaušas pūš taures
es nenoturu tevi par ienaidnieku
mani zirgi ir balti, mana miesa ir krāsaina kā cālis
un miegs man ir pārmests pār acīm kā šalle
ko ierauj sporta vāģa motoriskajos vaibstos
ko izmaļ cauri gatera prātu, kas atģidās vakar uz geto sienām
kā uzraksts - parādi mēli. |