|
es pārtieku no atmiņām par ēdienu
par māmiņām septiņpadsmitā gada karaliene
saņēmusi savu goda somiņu nes kartupeli apstādei
mēs jums ieteiktu lietot šo roku krēmu
tā aprises palīdzēs jūsu klusajam, lūdzu,
piedot neatkārtojamības aromātu
un tā prese, kas par presi, tā presē
lūdz jūsu dzīvokļa palīgam gaidīt maisā
kad jau paša dzīvokļa atrašana ir trauma
mēs jums ieteiktu lietot tādus prežus
kas uz vecumu uzvar zarnas
mēs jums ieteiktu tādu preci
kas pār pleci meti tu savu saburzīto burtnīcu
mums miegs ir pārgājis kā trauksmains vējš
kas pārpūsdams nedienu kalvadosas
bija nosēdies tik tālu no palodzes, ka
nebija pat iespējams uz viņu ilgi skatīties
es lūdzos viņam, vai viņa zamšs nevarētu mani izklaidēt
šai vakarā, kad zalktis bez aprocēm visiem lodā pa klēpi
mēs jums uz mušām uzdāvināsim krokodilu sandales
un jūsu kafijas dzirnaviņām mēs
ar kaklarotu kali un to tasīti kafijas
ko viņa man uzprieca dzerot neremdinātu ūdeni
es jūsu pulkstenī redzu kļūdu
es jūsu iespējas varu momentāni palielināt
es jums kā draugs saku jūsu kurpes
jūsu nevaldāmais smaids ko varētu pat pa gabalu
ar lielgabalu apskatīt
redziet, es jūsu sabiedrībā jūtos braši
mani divi dvaši pa kabatu rakājas un jautā
vai nebūsim kaut kur redzējušies
ak nē, vai tā nebija daina, kas tai mašīnā aiztraucās?
miets un zēvele, man jāskrien
bet es joprojām gaidu otro cementa atnākšanu
kā bluķu stumdītāju atvases viņi no meitas pārtaps par dēlu
un no dēles par buļļa kaku, ko iestampās
viņu apziņas ierīkotajā rīgas geto un miets tam pa virsu novicinās tik
daudz nevienādību mirēju, ka manas prasmes jau tad
būs bijušas nevienādības garaiņos apkaisītas ar striptokokiem
bet es jums iebildīšu parlamentārieša
tava plēša skandaloza! dod mutes! sēdies manā baikā
izliksimies ka esam sveces liesma
izliksimies ka esam viens otram priekša
nesiet sili tik tālu pa tiltu,
kamēr tā pāraug okeānu un bezjēdzīgā viesulī
nosēžas uz saules
viss zemes ūdens varētu padzirdīt sauli
mēs esam uzausuši un tagad mums ir jānes ūdens saulei
es jums iedomu papēžos skoču pielīmēšu
es jums uz sveces uzrakstīšu, rokenrols,
un ar savādu smaidu uz lūpām manas rokās pāraugs krepapīrā
nātrēs pāraugs kājas un es viegls kā papīrs nesīšu tevi uz slēpēm
mums būs divviru durvis pa kurām var ienākt nenoģērbojoties
un tad uz nakti modinātāju uz likt uz divām minūtēm
kad pārģērbies saproti, ka netiksi līdz gultai
iztiec ar aproču pogu nokošanu
tev vēl ir divas minūtes lai tās piešūtu
niekalbība vienmēr man ir asociējusies ar tēlniecību
tāda plika grābstīšanās, kad skaidri taču redzams
ka mājas neviens nekad neapēdīs
tad kāda jēga uz katra burta likt akmens vai bronzas punktu
ja var skeitot ap māju un nesalauzt kāju
var lidot pa logu un viss kas atgadās ir nevienādības. |