|
dievs pārkārtoja istabu un izlika puķes ārā
viņām bija divi dzejnieki kā spoki kā tulpes
rozes ar tulpēm kā rozes ar dzeloņiem
kā bites ar torņiem kā bites ar dzeloņiem
kā ziloņi ar torņiem kā bites ar dzelzceļu
mūsu kvartāla amors dukāts septītais klaudze
nedienu dzejnieks bļinnieks siennieks senna
benna bene dukāts akurāts miraklāts
iedzina dumu tulpi maukulāja dzenī
mirkli sastapās ar kailu gliemezi un iestiga sniegā
es redzēju, ka viņas jau izsenis ir redzamas no olām
olas sniegā un kurpes rokā somā tīklā vai tīkliņā www
mēness iznesis sauli pastaigāties pa prēriju
un liek viņai lekt pār austrumu robežu jo viņa ir veca
es ielecu karietē pie bekinghemas pils un tā aiziet liesmās
pret manu veco vecumu tikai divas zāles derēs
taramelondols un kliepumetols izdevīgs pirkums par zāli kabatā
mēness aiznesa skaudību tik tālu, ka tā sāka ārprātā ārdīt adatas
iemūžiniet viņu par visiem daiktiem visvairāk saplacināts ir tikai tas
rokonrola metāls un mentols rokenrolā saspiestais auskaru dzelzs
ko es redzu ar rosolu pie rokas nākam no dārziņa un kuram ir bietes sejā
mēs ejam pa dzelzceļu un rosols izlec ar urologu rokā
draudēja rīga ar acetona kapli bet tikai mietvaldis sinepe skapī raka seju
es redzu sejo, ko dejo dundegas beidzas ar kapli sejā
sniegs pārtop par amorfu gāzi un ienestais kaplis iznes sevi lauka vidū
es viņam lauka sniegu laika fāzi kapli bāzi māžojies mažorāns kuplu cekulu birzī
iznes viņu arī tu ar stavropoles stakāniem mērinstrumentu minto stāvokli
esi saspiests tieši skaidrības izveidošanai pār visiem mierīgajiem
dod viņiem aizbildniecību un aizliedz viņiem skatīties acīs
raugies vai manas bietes nenes skābi uz skābenēm skābenājiem lucavsalu sniegu
birzi laida mielavs slaids ar kapli pierē mielavs brēca ausis slēdza
nelaida vairs iekšā poškus lēkāt klasi klausīt podus vērot ppl nodoma skaits
es ieraudzīju buktes bikses lēkā sniegs klausās es ar pušķi raugos ausīs
mēness mēģina lēkāt kā miskaste mēs ar luksoforu lēkājam kā blaknes
es redzu nedienu godību mēs ar kausli daudz rakājamies pa milzi mēs ar kapli
sniegs laikā ienesa miegu un sniegs ar dillēm mēģina izģērbties pliku
skaitu skaitu miegu miegu mēģina lēkāt kā dilles ar diegiem mēs esam diriģentu dēli
miegainie sastieptiem pilsdrupu gabaliem kartāgas māriem mērinstumentu māriem
mani nevar saspiest ar kokiem pa abām kolkas pusēm aiztek saule un miegs ir lēkājošs
es redzu savas kaulu sejas mēģinādams mežģīnēs mazgāties ar austrumu strautiem skatīties
tautas dziesmas tievās auskaru dzejas manieres es redzu tauvas uz jūsu ausīm sakārtas
es nevaru ieraudzīt majestātismu savos savvaļajos dukātos mēs esam rododendri
mēness saslauka šmuci skauģis brasas cietumā mēģina izdarīt galu savu skolas solu sacērt
mēness ienes manas prasmes no ārpuses uz iekšu iesnas iešņauc dukātu
un lukturis pārplīst uz galda viņam gaņģis iemeties sirdī sašņaucies skrandas
mēnesnīca aiznesusi sevi pie sendvičiem mēģinot čurāt pa vēju diegi plīvo. |
