|
augšā pa platona kāpnēm andrejs platonovs ar snīpi pie drātīm
mēdīties nedrīkst atkāpties skausts nevienāds no papīra klauns
miegains un draisks rātns un akurāts sanipedstacijas raidlaiks
mēs jums iemutes skapītī turam akurāts rudens mērens siens
miegains ir stiprais augmentācijas miers
raud viņš ar taru un kokiem un mālu
atcerējos tādu stāstu kurā goga kāju lauza
meitu meta mieti skrēja saskrāpēja antiņa govi
esiet uzticami savās gaitās dēkas slēpiet kokos
izgrieziet no plaušām plēvi sakariniet acīs
izteiksmīgais lielums mānās mazums sakasījis acis
skaudība ar lielo a metabolisms gorās
izgaisis ir viņa oreols aura suntažu juris ar skūvrgriezi
uzgriez man desu uz šķēles vienu sarkanu uzgriezni
mēdās un mēreni patīk sev pats skauģa kungs cepj maizi
izliecieties ka mērāt gammu gumijas sklandraušu apjomu
es jums izciešu sodu par mēru ko dāvājāt vakar
lielākais vairums cilvēku uz slidām iekāro vairu
bet vai manos apputējušajos gumijas zābakos nebūs kas baudāms?
izliecieties ka saprotiet gribēšanu no galvas
bet vai vajadzības gadījums ir šaubīgs sakars
un vai izlikšanās par pravieti ir saldējuma kariete
man nav vairs nekā no patmīlas tikai tas ko atveda kariete
mierīgos augustos un saslapinātos gumijas cilindros
apraktos austersēņu vezumos un kokos kas karājas koijotos
mēness ir pārvērties par baļļu kuras augšā ir aptumsis
mēness saslienas kājās pavedinās tūlīt lelli no citrona
mani vienu pašu nevar aprakt jo man tūlīt nāks vēmiens
miegains ir stulbs ir miegains ir reikjavīka
mīla ir sniegs uz terases pārvērties kāposts
no miega mūs atbrīvo kāposts ar kuzavu maggots mīzējs
sinepju kaklarota miegains ir prāts uz tauvas gala
miegains ir viņa radiators un halva miegains ir trauksme
miegains ir māris mēs ar zvejas laivu braucam pēc nāras
izteiksmes lavieris gaida vai nesnigs gaida vai nepienāks
lielākais audums ar burām un krietniem ļaužu svariem
manas teiksmainās punduru avis ir saliektas cieši apkārt
kā aizlavīties saskrāpētajā pludmalē un kaķīšos bez acīm
man miega labad nekad nav nācies pa līnijām skraidīt
es vienmēr uz ovālās pakas redzu raini
piena pakas tās klaudzētājas naktī kas lēkā pa apmalēm
es jums uz stacijas sienām izkāršu gobelēnus ar aknām
miegainos puduros izslaucīts kaķītis sašķiebis galvu
un nolaidis kātus pār acīm miegains ir viņa veiksmes simbols
viegls ir viņa teiksmainības aklums mēs viņam vedam kāpostu
viņš gaida uz palodzes un ņaud
es ņaudošus kaķīšus neredzu tumsā viņu ultravioletais apgaismojums
aizkavē dzirdes baritonu mēs viņam sakam ka tas no halvas
ka viss uz pusēm dala un strostē nekauj kaķīti ar kāposta kacēnu
miegs tev atnāks ar brāli acetonu. |