| March 11th, 2012 |
|
Notesa lejā pa konstrukciju, ko teica, kā rādīja, vai pieadīja piedurkni un vai man bija stāvs, kura reizrēķinā rokraksts nokrīt nespēcīgs, jo viņa veldze man spiež uz kapeiku, es spiežu uz rožu dārzu un klūgas ir daudzskaitlis aprej sūnu pedāļus es raustos kakās mūrnieks ir drēbnieks ir tēlnieks ir tulks kaku apvalks dirsas putraims skeletāls no ko formist beidzot raudāt ieauklētais brašu jūras sāli saskalinājis brašs luksofora memmītis gaida maizes pievedēju svītu neattaisnotas notis klašu dūrēji menšikovs ieņem pierē, ka viņa gastronoms ir pēdējā vieta, kuras lejtecē ir sazūmējams krējuma skelets, bet no dundegas izkrita vai izmuka izlaida košas guošas ar pārējo vēl apspriedīsies kaklarotu strēmeles locīs un dagestānu spocīgs. |
|
Es aleksandrai stāstu stāstus un stāsti ir efemēri līdz brīsnim, kad man jānoklusē krievu bīti un častuškas, jo jocīgais paliek spocīgs. Es saku, es tevi saukšu par aleksandru un vai tu būsi saprātīgs piemērs tam, vai manos. Kuldīga sacepa acetonu un aleksandra velkāja savu vārdu - viņa teica, ko tu vislaik saki manu vārdu, ja tev nav nekas sakāms. Es saku - es tikai izmēģinu, es tikai rumificēju, un nevajag mani kaķiem kaščejiem suņu ķērājiem un robežpārkāpējiem par atspulgu. Kas tev vispār deva tiesības mūsu valstībā nākt, saka dimetiltriptamīna smaka, es saku ka plastmasa rūķīši es saku ka man ir tāda veste bet ka mans enkurs mani velk pie palaga un ka tā vienmēr ka iztukšotība dejo burkā bet ka ... Kas tur bija. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |