Viena lapa - December 24th, 2011

About December 24th, 2011

09:36 am
I have come to believe that attention is the key. First you read the reading very precisely and in a very short time (1/2 second), than you hold it in your mind for even a shorter period of time till you interpret it. After that is what you know. There is no way to go back no way around it. Anything outside this knowing is guessing its like trying to shoot down an aeroplane in the sky with a pistol. Im not saying that your interpretation is 100% but that is the best you will get or someone else will tell you how everything is. Now that is the truth Ruth. Now go out there and start interpreting things, see what happens, see if you can believe what you really think, see if you can sink the bull-shit, damn nigger.

10:27 am
Arī nedabiskām parādībām ir vieta eksistencē. Piemēram, ja kāds nekrietni sagroza loģiku, tas ietekmē strukturālismu, līdz mēs ar atbilstīgu loģikas stiķi pagriežam dimensiju, lai izgaismotu bukti zeltainā gaismā un parādītu to par to, kas tā ir, nevis surogātpasta spicā ūsa un feldmāršala pusdienu pudiņa podziņas uz manšetes, bet menšikovu pulkveža klavierskolotājas pieskāriens viņa bērniem bukte.

05:03 pm
Vakar, kad apmaldījos, atradu šitādu
Photobucket Pictures, Images and Photos

Like sāku iet pa paralēlo ielu un tā vietā lai pēc kilometra iznāktu turpat tikai mazliet pa kreisi, es nosvīdis un jau besīgs iznāku sev aiz muguras kur es sāku. Tas bija vispār kaut kāds gļuks un tad lai atkal nonāktu tur kur vajag pēc pamatīgas iešanas no āku Rīdžentparka stūrī, uzkāpju kalnā lai pārredzētu apkārtni bet neredzu kur tas parks turpinās, mazs tāds pleķis tikai redzams. Nospriežu ka turpmākais parks ir aiz tām mājām jo lasīju ka parkā pat ir universitāte. Domāju neiešu mājām cauri bet apiešu apkārt līdz es jau tādā čuhņā iegāju ka sāka jau metrostacijas no zemes līst laukā. Paprasīju metram bet nejau gargabalniekam, bet parkošanā inspektoram un uzreiz precizēju lai man neliek iet atpakaļ jo no turienes es tikko nāku lai saka ka jāiet uz priekšu bet protams ka es pa lietu un 200 gramu magoņu semušku paku kabatā pa lietu brienu apakaļ lai kad tur sazin kaut kad pēc divām stundām nonāktu kur vajag noņemtu kapuci noķertu pāris lietus lāses uz plikās galvas iedarbinātu tvaika mašīnu pasēdētu brīdi tumsā un bristu pāri parkam pa tumsu uz provizorisku autobusu, kurā sēžu un like wtf thats it? Nu neko huju šodien sēžu mājās apmēram tikko pamodos, kāpjot ārā no gultas uzkāpu krokodilam, acis saplaisājušas un saskrāpētas, skatos misiņa izlietnē un zaļi zirnekļi man pa kājām rāpo, es izlietnē kā ruporā ar vienu roku pieturēdamies pie krāna mikrofona - dārgie draugi klausītāji, lai paklausītu, vispirms ir jādzird un jādzird we will make you. Antresol, ierubī kaseti! Bet es sāku stāstīt par savu tantiņu, viņa bija kā HD vīzija manā dzīvē, tik skaista. Es dalos tagad šajā skaistumā, bet es nezinu, vai tas ir labi vai slikti, es vienkārši dalos.

05:21 pm
Andropovs tikko atsūtīja meilu, likšot cietumā.

05:25 pm
Prokuratūrā es teicu, visi tie žorži bataji un selīni, tie ir mani draugi.

06:05 pm
It is your honorable duty to invite a lonely man for a Christmas meal unless he thinks he is better than you can offer.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba