|
Mana sega segas pārvalkā ir paklausīga kā mīļumiņš. |
|
Vientulība ir stipru cilvēku bizness, sabiedrība ir pilna ar prieku. |
|
Viens no cilvēka pamatmērķiem ir nopisties Japānā. |
|
Man patīk skaņa no tavas kreisās plaušas. |
|
Neuztraucieties, es klausos radio naba, tad jau nepazudīšu. |
|
Svešs, savējais, kāda starpība. |
|
Jāceļas un jācīnās par savām tiesībām, bet negribas. Jūs tur izlemiet, es iziešu uz kompromisu. |
|
Es jau teicu, ka ja atgriezīšos Latvijā, tad tikai kā deputāts? Apgaismojiet mani, es jums pastāstīšu, kā īstenībā bija. Man bijaļoti žēl, ka tādi zaļi ļaudis atpaliek, tādēļ es pieliku pūles un viss kas man sanāca, bija jums. Un ja jums duša dursta, pagrieziet skaļāk radio un dziediet līdzi, jo tā ir bomžu patversme galaktiskajā ceļā uz Absolūto Kūku, bet ja kāds grib ierunāties, viņam jāņem vārdi mutē, butē kāds būs paslēpies, būs Vaivaru sanipedstacijas draudzīgais kolektīvs, būs ieraudzījis avīzes izgriezumu un skries apsveikt, dārdēs pa padebesi, gribēs pierādīt, ka visu redz un dzird, visu pārdod un pērk, tāpēc es esmu prostitūts, jo ķermeni tā par kā idejas nevar pārdot, pārdot var tikai mantas, bet es esmu kluss zēns, es neizliekos, ka protu to, ko lielie prot, es netiecos to prast, bet ja ceļā uz Gargameģi mūs pārsteigs skolotājs, mēs pārgriezīsim viņam kurpju šņores un aptīsim ap ausi, spēlēsim kā lentu un viņš mums liks atzīmes, līdz mums apniks viņā klausīties, tā taču var notikt, un mēs izmēzti renstelē uz pirkstu kauliņiem skaitam reizes, kad izgājis greizi, nevaram noturēt aritmētiku un ieturam pauzi. Apdomāties ir kā uzvilkt cīgu. Tā plīvo un mūsu plāni mūs ielīgo, līdz mēs rupuču acīm izlienam no zaņķa un pirkstos kozdami un matus plēzdami iedomājamies, ka esam augšāmcēlušies, bet vai tad mums kāds dos parušināties savos matos, saglaudīt galvu, mums vislaik šķiet, ka mums galvā kāds atstās kaku. |
|
Jesłi jestj stado dai i gana. |
|
 |
|
Krievijas prezidentam ir jābūt latvietim. Kā no tā iegūs latvietis, Krievijas prezidents? Izredzēts ir trūkums, izkliedēts ir ūdens, ja paņem rokā, jāmaksā ķetnā vai arī jāiet uz džungli, jāiet laukos iejaukties briesmu dūrienos, mūžam var nojaukt šo robežu un uzbūvēt jaunu, tikai rokas aukstas un ja man iegribas gumiju pagrauzt, tas iesvētību rezultātā ir nozīmējis apendicītu, jo kokgriezējs ir miris no mīlestības vai bada, ada smaidus, ķēdē iekar citu sievieti, baro ar egļu sulu, sniedziņš griežas, galdiņš griežas, stundas, gadalaiki, 12 galaktikas izgājušas uz 4 debespusēm spiest egļu sulu un vest dancī sniedziņu. Badam ir plikas krūtis, pliki pupi, bet es dzenos pakaļ baltai jātniecei, kas griež sniedziņu virpulī, atbalsīs, saksofona pornogrāfijā, manā garīgajā grāmatā smagi soļi un bungu skaņas nobradā atvainošanos. Mēs nabagie cilvēki, mums nabagie kož cepumā, uz perona guļ večukiņš ar brūci, pie otrā sastāva zīmes čurā Bogdans Tarans un viņam sunīts ausī čukst, ka nebūs līdzēts, ja visiem palīdzēts, balsojiet par labākajām dziesmām uz jamaika kom fm. Es jau sen teicu, ka grozs ir pārtikas mērvienība. Ja tev mīlestība dārga, guli un nekusties, sakod zobus, padodies, padod man manus džinsus, man šķiet, ka es nedzirdu savu mīlestību, velns, baterijas, nervi, bronza, resns vēders, rūtains krekls, tenisa nodarbības, nolaidība, mīlestības vilciens kādu sabraucis, tas būs večuks ar rētu, bet varbūt Bogdans Tarans ar pilnu vēderu not anymore, mani sauc truba, atkāpjamies, tas nav manos spēkos, atvaino, tu un es, tas nav mans liktenis, tik daudz vēl uz ko nepaspēt. Lai top nakts maiga, lai top nakts. Pirmo reizi, kā trubas acs. |
|
|
