|
viss arvien vairāk sāk izskatīties pēc fikcijas. zināt, kāpēc filozofija apnīk? jo tajā nav jēdziena "jautājums nevietā". aizvakar izēdu melnu pežu. absentmindedly braukāju pa kāju pa kādu reljefu un viņa saka, tā ir lodes rēta, to maza būdama noķērusi āfrikā no rikošetētas lodes granulām, veselas lodes, tas ir, nevis kaut kādas apzāģētas bises skrotīm, bet kas mani aizkustināja (neskaitot to, ka, pišot viņu ar pirkstiņiem, pie manis atnāca Melnais Kontinents) bija stāsts, ka pirms trīspadsmit gadiem, kad viņai bija trīspadsmit gadi, Parīzē, kur viņu ģimene tolaik dzīvoja, tika nošauts viņas tēvs, ar lodi nošauts, pēc tam šāvēji aizgājuši uz viņu dzīvokli, bet nevienu tur neatraduši, jo pārējie bijuši ārzemēs, bet parasti tādās reizēs viņi nošaujot visu ģimeni, viņas tēvs bija žurnālists pirms nāves mēģinājis pievērst savas meitas rakstīšanai, tāpēc man vajadzēja pastāstīt, kā es rakstu, pastāstīju par kaltētiem āboliem. enīvej, man šķita, ka viņa man pabeidza uz kājas, bet paslinkoju paskatīties, vai bikses ir slapjas, jo kaut kāds šķidrums visai noteikti figurēja, tas nevarēja būt vīns no pagātnes jeb vīns, kas izlija gultā mazliet un uz sienas, vēl tagad lejkannas pleķis, un pēc tam kad uzpīpējām, viņa to darīja otro reizi un pirmo reizi viņai nesanāca un viņa man prasīja, vai viņai vajadzētu pīpēt vēl pēc pāris ievilkšanām un prasīja kā man bija pirmo reizi un tas man lika atcerēties, kā tas bija un ieteikt viņai smēķēt vēl vai pārtraukt, jo viņa vēl nejuta efektu. enīvej es vienā brīdī pieceļos un velku bikses nost un viņa satraukumā, kur ir tavs prezervatīvs!? es pārjautāju, tu domā, ka man viņš bija jau uzvilkts iepriekš? es viņai parādu prezervatīvu un paskaidroju, ka negrasījos viņai iebāzt tā pēkšņi un bez prezervatīva, bet gan gribēju tikai atbrīvoties no biksēm, lai varētu turpināt spēlēties. enīvei pēc brīža viņa aizgāja uz tualeti un pēc brīža atnāca sašutumā, ka tur nekā nav, ne dvieļa, ne ziepju, ne papīra, nekā nav. un es sāku smieties par viņas sašutumu, atkārtoju, nekā nav un smejos. kādas divas minūtes smējos. pēc tam viņa sāka ģērbties un ies mājās, bet es neizpratnē, kā ies mājās, mums taču vēl nebija seksa, bet viņa saka, ka es viņu nedabūju slapju. es saku, bet šķita, ka tu pabeidzi vienreiz, jo viņa tad kaut ko teica, es neieklausījos, bet šķiet viņa teica, you killed the first one, ar to domājot, ka viņa man tikko pabeidza uz biksēm, bet enīvej es sēžu uz gultas un pukojos, un viņa saka don't be mean. es saku, i'm not mean, i will be mean kad es tevi nepavadīšu uz staciju, bet viņa pie manis pirmo reizi un manu reģionu galīgi nepārzina, ārā ir pilns ar futbola faniem, jo blakus kvartāla futbola stadionā (green street, filmu varbūt redzēj-āt) notiek mačs. lūk tik sašutis es biju, ka atteicos viņu pavadīt. pēc kādām divdesmit minūtēm piezvanīju viņai, jo dziļu pārdomu un iekšējās meklēšanas rezultātā nonācu pie atklāsmes, ka gribu viņu saprast, jo bija interesants fenomens, es viņu pisu ar pirkstiem viņa acīmredzamā baudā un vienreiz pabeidz bet tad sāk grūst manu roku prom it kā es viņai darītu pāri un tad es pēc kāda brīža viņu atkal sāku pist ar pirkstiem pēc "pierunāšanām", viņai atkal patīkami, vienvārdsakot, man šķiet, ka viņai visu laiku bija patīkami, bet vienā brīdī viņa sāk iztrēties tā, it kā viņai ir nepatīkami, lai es viņu paņemu ar varu, apsegloju, vatever, to es nevarēju tik dikti sagremot, kad es teicu, ka man kaimiņš ir brazīlis viņas reakcija bija ka viņa pusplika uz tualeti neies, jo es viņš ir brazīlis. es saku, ko brazīļi apseglo visas meitenes? viņa tur o ā, ai man tak vienalga, es pat neiedziļinos. bet lūk tik aizvainots es biju ka viņu pat nepavadīju. tad es piezvanu pēc tām minūtēm un viņa izrādās ir jau vilcienā un saka, ka tūlīt vems no visa tā vīna un zāles un esot jau piezvanījusi draugam/draudzenei, kas viņai atbraukšot pretim un savākšot. enīvei nākamajā dienā viņa atsūtīja atvainošanās tekstu un paskaidroja, ka viņa will make it up to me. tas varētu būt tāds kā seksa apsolījums? es gan biju neitrāls un beigās paskaidroju, kāpēc piezvanīju tovakar, kas viņai ļoti esot simpatizējis, es piezvanīju, jo vēlējos viņu sākt saprast un tāds tiešām bija mans iemesls, es pat vairs negribu domāt par kaut kādu tur seksu, man bija redzējums ka mēs sēžam pie galda viņas virtuvē un runājam, viņa stāsta par savu tēvu u.c., es gribu pabraukāties tajos viļņos. |
|
man pie loga karājas halovīna skeleti, portfeļus viņiem neesmu vēl atradis, tikko tikai atcerējos, bet vakar gulšņājot, ieraudzīju uz viņiem, kāda ir cilvēka skeleta uzbūve, respektīvi, ja bāž locekli pežā vai dibenā, tad sanāk, ka pimpis iet iekšā tādā kā nimbā, kas ir zem ribām, gūžas kauli un visi tie cirkulāri tilti apvedceļi un tralala. bam, iekšējas kontroles rezultātā ir atklājies, ka mana iepriekšējā personība nebija nekāda universālā, bet vienkārši pirmā, kuru tā īsti apzinājos un tas nekas, ka pie tās nav jāturas, atnāk cita un ir cits cilvēks, pat šūnas nomainās un jūsu septiņdesmit gadu paketē mēs varam iekļaut trīs ciklus, respektīvi, jūs savas dzīves laikā nodzīvosiet trīs dienas, gluži kā tabletīšu konteiners katrai nedēļas dienai, pirmdiena, otrdiena, mirstam, trešdiena, oļaļā, es redzu zemi, mēs esam atklājuši Ameriku! nē, labāk Āfriku, jo no turienes ir mana meitene, bet amerikā nēģerus ieveda kas, kolumbs, a ko viņš tā vedājas, kāds šobrīd būtu kolumbs, mūsdienās, vai viņš pistu savas verdzenes? vai viņš pistu viņu dns, molekulas, ķīmiskās reakcijas, manas meitenes peža ir ļoti cieša, man bija patiesa buda, viņai bāzt pirkstu iekšā, es nākamajā dienā nomasturbēju sešas reizes, bet tajā vakarā biju tik sašutis, ka aizgāju gulēt. |
|
|