Viena lapa - Post a comment

man pie loga karājas halovīna skeleti, portfeļus viņiem neesmu vēl atradis, tikko tikai atcerējos, bet vakar gulšņājot, ieraudzīju uz viņiem, kāda ir cilvēka skeleta uzbūve, respektīvi, ja bāž locekli pežā vai dibenā, tad sanāk, ka pimpis iet iekšā tādā kā nimbā, kas ir zem ribām, gūžas kauli un visi tie cirkulāri tilti apvedceļi un tralala. bam, iekšējas kontroles rezultātā ir atklājies, ka mana iepriekšējā personība nebija nekāda universālā, bet vienkārši pirmā, kuru tā īsti apzinājos un tas nekas, ka pie tās nav jāturas, atnāk cita un ir cits cilvēks, pat šūnas nomainās un jūsu septiņdesmit gadu paketē mēs varam iekļaut trīs ciklus, respektīvi, jūs savas dzīves laikā nodzīvosiet trīs dienas, gluži kā tabletīšu konteiners katrai nedēļas dienai, pirmdiena, otrdiena, mirstam, trešdiena, oļaļā, es redzu zemi, mēs esam atklājuši Ameriku! nē, labāk Āfriku, jo no turienes ir mana meitene, bet amerikā nēģerus ieveda kas, kolumbs, a ko viņš tā vedājas, kāds šobrīd būtu kolumbs, mūsdienās, vai viņš pistu savas verdzenes? vai viņš pistu viņu dns, molekulas, ķīmiskās reakcijas, manas meitenes peža ir ļoti cieša, man bija patiesa buda, viņai bāzt pirkstu iekšā, es nākamajā dienā nomasturbēju sešas reizes, bet tajā vakarā biju tik sašutis, ka aizgāju gulēt.