|
es pirkšu jauno aifonu, jo tur ir iekšā siris, tad es tam došu komandas, sapīpēšos zāli un ar mani runāšu es no pagātnes. |
| Leģenda par Punktu. | 10:18 pm |
|---|
|
reiz dzīvoja punkts un viņš bija ugunīga bumba, tik tālu, izskatījās pēc saules un laida saules gaismu un tā piepildīja visu upi. kas gribēja uz šo sauli tiekties, tam vajadzēja zebrādas zābaciņus un lakādas cimdiņus, viņus iesēdina krātiņā uz riteņiem un izved pa parku malka dāma kā sunīti savu izvedusi aiz pavadiņa tur un riteņtiņi čīkst, kad jākustās uz priekšu. neņemiet vērā, es te kaut ko melšu. |
|
bešenijs besis Nu tad runājiet. |
|
tagad sapratu, kāpēc dažkārt latvijas filozofijas studenti ir tik anāli, jo viņi reizumis izlien sev pa dirsu, lai kaut ko paskaidrotu. |
|
hei, latvijas filozofijas studenti, jūs taču zināt, ka es nekad neesmu sev līdz galam ticējis. |
|
ārprāts, par mani kādreiz tika uzskatīts, ka es nemāku runāt, es mēmi šaudījos no dziļām aizdomām, izbīļa acīm līdz apbrīnai utt., bet tagad esmu iemācījies runāt un varu pateikt, ka toreiz es neko neteicu, jo sakāmais būtu rupjš, un tagad es šo rupjību pasaku. varētu domāt, ka es joprojām nemāku runāt, be šoreiz šo nemākulību izpažu kā uzbrukumu, kā savas realitātes uzspiešanu un pēc tam uzlīmēšanu otram, ja vien man nebūtu šaubas par sevi tādā nozīmē, ka mani vairs nevar iedzīt kaktā ar vienu žestu. gribat mani pazemot, pazemojiet, paskatīsiemies, kas no tā sanāks. gribat mani mīlēt, mīliet, bet mani jūsu mīlestība vairs nesagūstīs, jo es sagūstīšu to, un ja tā mani garlaikos, tad paladīšu atpakaļ kā zivi. minerālūdeni, minerālūdeni! direktors grib ūdeni! es esmu ģenerāldirektors! es esmu filmu direktors, režisors lai iet dirst. |
|
es nevaru nerakstīt? wow, neslikta balva! |
|
tu ņirgājies? nē, es pārstiklojos. |
|
mani aizmazgāja prom pirmie apzinības viļņi, bet tagad es to sapratu, tāpēc es viļņus ņemšu par pamatu savai jaunajai novellai, nouve velle, jaunais vilnis, baltais vilnis, baltā kāpa, dzintari, koncertzāle, pizdjec porno var redzēt kā maukas pārdod savas melones un kurķu caurumus un nejau kaut kādas arhaiskas maukas no tavu vecāku laikiem, bet mūsdienu maukas, ko var redzēt uz ielām vai arī viegli iedomāties tās redzam uz ielām, tās pat pagātnē var redzēt pēc ģērbšanās un uzvedības un tā vien šķiet, kavisas viņas var pataisīt par maukām ar labu pimpošanas metodi, tik tiešām nieks, triks un fakts. visas maukas! einšteinu norīkošu jaunās sieviešu koncentrācijas nometnes izveidei, lai viņš kā galvenais komendants atriebjas viņu caurumiem, lai viņš tur uzdzīvo, mēs tikmēr no epšteina slepenajiem pierakstiem restaurēsim čaplina mīmimu diakēzi un liksim puķes viņam ūsās, mutē, matos, lūpās, cepurē, uztaisīsim čaplinu par vāzi, par dzīvu vāzi, jo tieši tā - dzīvas sajūtas, ciešanas, nogurums uc. citos cilvēkos,ka tie uzrīkojas mūsu vārdā mūsu teikumā, ka viņi mums ir mīļi un krūšturi, ka visiem sakāmais ir acīs un nevajag dirst ar acīm, jo acīm tas nepatīk, tas ir redzams. |
|
|