|
vot i paulīne ieskrēja dubļos.
sakasījām visu savu vīrišķību kā matu celiņu izplūkātas virves, izpluinīti paklāji ar bārkstīt tādām kā drazām vēl karājas pie borta uzsit pa pirkstiem, iekrīt pie albatrosiem, bet tur jau īstākās miesas svinības, knābā bez nagiem var palikt tikai acis pieskati, uzraugi, nelaid vaļā maisiņa galus, rokturus nelaid slīdēt starp stīgām, starp kustīgiem ledus blāķiem, ielīdīs kabatā, saspiedīs starpas, dabūsi pabūt zem segas, kamēr svītras pār debesīm šausies un turēs stipri dūrē akumulatora vadiņus, tikmēr veikalā izpirks maizi un pienu, izpirkstinās lodāmura lomu.
jēzum no debesīm uzlaida virsū būdu, sanāca ateja ar ieītnieku, kāpēc aizņem vietu dārzā, var iesēt dilles ar visu to mirušo mazbērnu miesām zeme apakšā būs kā no tautas nākusi, ar tauri saņemts paziņojums stāties rindās grūst, gāzt, to gass, kamēr visi pa šķirbām izlien kā no degošas baznīcas, jo apenes ir pelējuma krāsā, jo no apelācijas nav liegi jāmūk kājām nesot, nedz arī - un to jūs jau zināt - figu! |
|
ja nebijāt pamanījuši, brīvības piemineklis tur nevis trīs zvaigznes, bet trīs punktus. |
|
latvija ir jūsu visatļautība. |
|
man viens mērīja abiturientu.
ligzdas gņozdiškas podu vāki. atcerējos ieceri putniem uztamborēt saldējuma ligzdu, liku rokām vēzēt vāzes, liku kājām mierā dīkt, rāmi. izsit zobam elektrību, korķus sakar kaklā, rīma, izbeidz raksturīgo rīcību, izņem konsulātā vīzu. braucienam uz buenosairesu ar kleperīgu līmi, cigarešu paciņā ar spārniem pārplēstām burtnīcas līnijām tievajiem vākiem makaronu spicajām ausīm, konservu kārbā markas. kur tu brauc?
atkritumu konteineram riteņi pie durvīm paceļamām gaismā tā attālinās ar gaišu mājienu luksoforu sarkofāgu gumijas zābaki līdz celim ieliekties gurnos pēc petardes līdzcilvēku romantiskās nojautas graujat pieminekli saujai smilšu. uz rudeni būs atkal cauri.
man no zirnekļiem pastnieki neizdodas, tiem uz rokas tēta vēnas tētu saullēkts luksusa brilles ledenes dillēs kaprona zeķes uz dūņainā klāja iztīri zobus un lec man māgā.
man jums stāstiņš izbaudāms rokturi un uzpleči roku dzelži salpetri grīdā iemīts atmosfēras vāls samovārs un. amōrs giljotīnu siets krunkainām kruzuļainām acīm pierē deldē nieru nervus velvi izsitis caur visu ūdens gultni bižutēru sasējis un gultā ieskrējis pateikt arlabunakti prom uz siltu zemnīcu pie pavāru savandītās rūpnīcas siltumnīcas lej karstus alvas zābakus mednieks skauž uz priedes pakārtā avantūrā mūrnieks velnu grauž ar sinepju sanipedstaciju kultūras ministrijas vēlīno biļetenu izskaud no sevis brašuli stūraino kunkuli veltni un baiļu upuri slaukāmu putnu bubuli kraukļa redzamo zelta scipiteri kaut kādu ledlauzi rotaslietu lauzi dzerokļu kraukli uz kraujas izsit no rokām binokli saziepē mutautā iepirkuma grozu valsts pasūtījumu vinegredu graužamu kumosu rosolu antresolu rasu zāles stiebru kraso krāsas maiņu uz jums tas attiecas mums atgādina skrejlapiņas dūņu sabotieres suntažnieces kreiles un patmīles lindraku lauznes skupidones beretes rokas ļaužu nebijās lidinājās linu putekļu smacīgais cauraustais stiebros pakārtais atpakaļskata spīguļi iztrieca smadzenē burkānu sulu no velves izstiepās garas ainavas zaros miegains protoplazmatisks cīruļu vējos sakosts nopauzēts klauns citronu pelnutrauks. |
|
redzamā daļa neizkusa, tikai miers izkusa, pārstāja barikādēt pārtikas blokādi, pārtikas pārpalikumus, pārtikas piegādi, visas tās lietas, kas iegūstamas no pienenes. mēs ar bālu pūku pārklātie aklie caurumnieki, pūkainu seju, maigu pieskārienu pie baltiem cimdiem pielipinātu rekreacionālo būtību, nekad vēl nebijām oderē tādi kā odi sapīkuši lauzni degunā iesprūduši skaties kā putni mūs nes pēc maizes, mēs pienā dīgstam kā perturbences klani, mēs odiozie laukstrādnieki, lauku zemnieki un dīkgsti kā protagonista līkais dīkdienis, mēs lapu čaukstoņā ozolu stīvējam māgā, mēs salokām zīles, mēs esam meža sanitāru augļi, mūrnieku saslaucītais, miežu laukā izmestais, es nevaru būt stīvs šajā apģērbā, manas maskas tielējas ārā no brūtēm un man uz jūsu taukainā ieža gvelziens pienāk pēkšņs un flīžu grīda lien līdzi pa maisiņa starpsienām izstīdzēja prauni pirksti mēs saskārāmies gredzenā vienlaicīgi mūs nedabūs ārā pat amorfais lauznis mēs ar jūsu tērcītēm pārsteigsim saeimu, mēs no jums ar baudu pārklāsim raugu tai briestošajā atraugā, ko tu man nosūci pa ūsām lejā izkārpījās no sniega pravieša gliemežnīcas tintnīca mēs pirkstu galiem mērcētiem uz pirkstu galiem aiznestiem pastā pamestiem mēs līmes joslas streipuļojošie mudīgi muguru pagriezušie mums uz lāpstiņām izšuva kreiles sievietes ar prezbiterāņu locījumu rūdītās klaipēdas cepurītēs mēs uz jūsu gumijām drukājām ērces mēs uz jūsu apšu bekām atstājām klātu galdu mēs caur logu rūtīm aizgriezāmies sāņus mums no ķerras tecēja mazuts, bet mēs nebijām lieki gvelzēji, mūs stutēja bluķis no oša koka un karotē bija pinte klīstera uz jūsu veselību salavecīša veci līkumotāj laipotāj un laukumotāj ar jūsu bruģa sērīgo maršu iznesīsim piemineklim visu apakšu paliks draudīgās augšas tik pateicīgas basiem, ka trejdeviņi tenori nevarēs tremblu nospēlēt lejā pa klavieru krāvumu izdīgs caur piešiem kultivators saldējuma induktīvais instruktīvais paklausīgais ciema aptiekas pagasta slimnīcas dispansera ačgārnās advokātes miermīlīgās bulku grāmatvedes bugaltēras bust aklie atsaucas caur spiedogiem un aproču pogu šķēršļu joslām gatavām drātīm rūdītām sutinātām suteneru aknu pastētē klusi slēptām kara gadu barikāžu okupācijas muskulatūras grūtniecības palaidnības brīvībā palaistās aunu mātītes peldēšanas kaisle uz muguras uz mutes uz ritalīna sānu ripiņām skribinās šausta sevi par paklausību pretmetību dunduks piecās klausulēs aizlauztu balsi pietiecies par sētnieku stikla būrī raudzēt ausi saklausīs visu pārpratīs diktafona klaudzošie soļi mūs izārdīs un taustīs arteriālās antibakteriālās šaušanas praksi pludojošo garausi lieso māniju. |
|
maikls bībers uzcēla sev māju tornī iecēla tornīti un tajā šaha torni, kurā bija zirga acs, kas visu uzpasēja, pat pārvārītu tēju. kā to var izdarīt? kā var pārvārīt zirga gaļas tēju? buljona pīrādziņu saritinātā mīkla, uzmini, samin, atklāj patiesību par savu tuvāko /cērd smagā metāla grandi ieradušies latvijā, viņus uzcienāt vari tu ar savu miesu plus sviests plus plus plus dodu trīs zvaigznes leju laimes lecu polku zilonim uz kājas.
mūs ielenca sarkanarmieši, mūs padzina iedzēruši, mēs iedzērām, mums petrolejas lampu piešķīra brīnumu laukā, mēs uzgriezām tatāru zemenes uz telefona ripas un krējums tūkstošgades smeķīgākais lējums mums izdevās ar apgaitu tikt galā, mūs izvēma ledaina atelpa nejau kaut kāda slēpta telpa, bet tepat ledājiem tuvumā barakas uzslietas barankās sastūķēts rūķu miegs acīs sniegs gaļas pīrādziņu nakts nemiers vēderu spiež uzcer antresolu ar burkānu sulu iedzer amoniju sarkanu rudeni es nesu sev līdzi uz gultu gaļu tatāru gaumē nolieku spilvenim pie krūtīm un spiežos klāt palagu utīm morica ābeces maksimālais lidojums ietriecas delveris desiņu cehā es neredzu vārdiem būtību mēs eglītē kastrējām guberņu tautas skandinieki skrandaini dīkdieņi lupatlašu armija sakiet kā jūs valdīja vai izmantoja
nezinu gan vai izmantoja, iemantoja no leoparda ādas, mūs iemantoja vaniļas vannā, mūs n reizes pārliecināja par naudas spēku, kas ir ārpus vārdiskās spēles, tās krietnās gumijas ap abažūru naudiskām kupejām maziem vārdiem piebērtām banknošu mājiņām savvaļas zirgiem izslietas krūtis mēdz ierasties kūrortā priežu smaržas bērzu malkas saules gaismas atklātā skaistā pierē attīrītā no zemes sāls no gaisa mitruma mēs viņu ielūdzām ložā, saunā, uz abažūras pastāvēt mirkli un iztērēt kaudzi naudas trīs gadu laikā uz dažādiem niekiem. |
|
mūs redzēja no sibīrijas, mūs redzēja cauri buljona garaiņiem, cauri apēstā buljona radītajai vielmaiņai. vai jums ir ātra vielmaiņa? mums ir tāds kabelīts ar identiskiem galiem, varat vienu galu izvēlēties spraust un caur otru redzēt prizmas. mēs jums ieliksim komplektiņā arī brilles ar cauriem vadiņiem, mēs jums pieskatīsim jūsu bērnus, kamēr būsiet komandējumā, mēs jums portfelī sēdēsim un adīsim, ēdīsim olas, gaidīsim, kad no dinozauru pudelēm mūs atpūtīs pāri brūno jūru, kur mums cilšu kabacīši saskaitījuši kāršu skavu pārbaudījuši viscaur būs ar savu viltību biezajā bārdā tik izskaistināto ornamentāliku tik tālu marakeša tik tālu hezbolahā iznāca arī viena tāda saskriešanās ar ciema vecāko ne tik daudz jaudīgā auto paspārnē, cik matemātiski aprēķināta metafora mūs ietina dūmakā, ko nespējām cāļiem izbarot, bet sapratne izkaltusi.
pārslēdziet akrobātiku, es jums nesīšu sūkātāju sienas, matu enkurus lūdzu jūsu stiprās rokas rauj ārā iesīkstējušo visu verbālo dārzeņu kalni mēs jums atnesām jūra sapratnes pilna mēs nezāļu karotāji mums pietiek ar halvu es redzu paklausīgas ierindas. |
|
|