| December 23rd, 2010 |
|
Vakar tik bezjeedziigi piedzeeros, ka vienkaarshi uznaaca raudiens. |
|
Staaveeju pieturaa ar rokaam sakrustotaam uz kruutiim, ar biezo dzhemperi un ziemas jaku jutos piepuuties. Uz solinja biju nolicis maisinju ar konfekteem lielaa metaala traukaa un viinapudeli. Klausiijos arii muuziku, kameer maisinjsh nez kaapeec noveelaas ar lielu bliikshkji uz griidas. Man bija tik liels pajaat, ka es pat nepaskatiijos, kas tur nokritis, tikai dazhi apkaarteejie apgriezaas un redzeejushi, ka es neesmu kritiena briidii mainiijis ne pozu ne sejas izteiksmi, neeerti atgriezaas savaas pozaas, uz milisekundi savos praatos apstraadaajot ekstrordinaari. Peec tam es paskatiijos uz zemi, man uz kaajaam teceeja sarkans viins, izkjekseeju no stikla lauskaam konfekshu baaku nometu stiklaino maisu stuurii un iekaapu autobusaa pret seedekli noslauciit viinu no konfekteem. |
|
Durnais Jerofejevs, beerniibaa ir iespeejams atgriesties, vienkaarshi vajag atmest smeekjeesganu, turklaat beerniiba ir ciba. |
|
Aiznes saremonteet savas graamatas. |
|
Es "pamatot savu viedokli" vareetu sagriezt ar nazi un peec tam veel iedurt. |
|
Zemes tārpu apvaldīts Valdonīgais Jūras vilks ar pāli vāli medūzu un bravūrīgu sikstu kapellu man atņēma nāru. Ar zelta zobu gabaliem un zajebis bikšupriekšu iznāca mežavāle lauvas slaktēt lavierēt pa priedēm zaros turot skujas laužot rokas aiz muguras un priekšā rādot, kas tur priekšā notiek celulīts ar rozes kroni medī lauku muzikantus tikai tajā laikā, kurā atļauts medīt slaukt. Man mugurā skalpelis ar debilitējošu nosaukumu „Jūra”, biksēs lauskas baisas balsis kruzuļos un stagnācijas jūras ielīksmots es biju pavēris iespējas tikai šiem ļaunajiem gariem murgainajā liedagā uzcept piparkūku sirdis un laizīt Ludmilas tantes apokalipsi ar sīrupu un līmi. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |