Zemes tārpu apvaldīts Valdonīgais Jūras vilks ar pāli vāli medūzu un bravūrīgu sikstu kapellu man atņēma nāru. Ar zelta zobu gabaliem un zajebis bikšupriekšu iznāca mežavāle lauvas slaktēt lavierēt pa priedēm zaros turot skujas laužot rokas aiz muguras un priekšā rādot, kas tur priekšā notiek celulīts ar rozes kroni medī lauku muzikantus tikai tajā laikā, kurā atļauts medīt slaukt. Man mugurā skalpelis ar debilitējošu nosaukumu „Jūra”, biksēs lauskas baisas balsis kruzuļos un stagnācijas jūras ielīksmots es biju pavēris iespējas tikai šiem ļaunajiem gariem murgainajā liedagā uzcept piparkūku sirdis un laizīt Ludmilas tantes apokalipsi ar sīrupu un līmi. |