| July 2nd, 2010 |
|
es vairs nevaru neko ierakstīt tāpat kā neko pateikt nevaru. vienīgā reize, kad ierakstu, ir kad pirms tam es domās kaut ko pasaku un tad pasaku sev, tā šito ieraksti. man nepatīk klausīt ko man saka darīt, bet savādāk nevar neko ierakstīt, jo to tievo vietu starp rašanos un pateikšanu esmu baigi uzmanījis. ja pavinujus un uzrakstu ko man teica uzrakstīt, tad ir tāda viegla šmaukšanās garša, bet ar to jau var
sadzīvot. ar laiku jau visādiem handikapiem jāpiemērojas |
|
vienā brīdī apnīk atrakstīt domas. kā vislaik izpildīt priekšnieka rīkojumus. vienā brīdī vienkārši paskaties cūkas acīm un aizej pie loga uzpīpēt |
|
- oi man dvielis slapjš
aiziet pie izkārtā dvieļa, aptausta
- nu ko padarīsi, nu ko padarīsi |
|
sāk laist vannā ūdeni un saprot, ka nav paņēmis līdzi dvieli
- vot, joki |
|
aiziet līdz puskoridoram un saprot, ka atkal nav paņēmis dvieli
- "bļē, nu fak" |
|
šoreiz aiziet līdz durvīm, skatoties uz dvieli, nodomā, nē, nu šoreiz gan nevajag aizmirst, un atnāk atpakaļ ierakstīt |
|
piever vannasistabas logu
- nav ko skatīties uz manu pincīti |
|
tūlīt kāps vannā
- ārprāta murgi. (par blusu kodumiem uz kreisās rokas.
tad jau bez humora izjūtas, tāds kā aizkaitināts (ziepes nav paņemtas līdzi) |
|
ierosina iet gulēt
- es vēl neesmu pabeidzis dzīvot |
|
rīt jāceļas 4.50, jo jānodzen bārda |
|
eu čista tabaku vienu pašu pīpēt ir kā dzert netīru ūdeni |
|
zaglīgie bandīteļi apkārtnes krāsās |
|
es nesaprotu. ja cilvēki skatās tv un ir stulbi, kā viņi var izdomāt, ka viņiem vajag bērnu? |
|
sēdēju pliks pie loga un pīpēju. garām gāja divs smukasmeitenes, sasmaržoja un uznāca pie manis ciemos. par cik es pats pīpēt vairs negribēju, jo man jāceļas 4.50, tad mums nekas nesanāca |
|
pieceļas un sāk klāt gultu
- tad tagad gulētiešana tuvojas? |
|
es zeķes žāvāju galvgalī, jo man citas galvas nav |
|
man pie gultas nav ūdens. nesaprotu, man uz nakti alu atvērt? |
|
ūdeni ielēju tik ielā glāzē, ka šaubījos, vai varēs zem gultas pabāzt |
|
tev interesē gaiss, ko tu ieelpo? |
|
man uz grīdas sperma un mandarīna mizas |
|
mani kaitina, kad jauniņiem runā familiāri ar maniem draugiem |
|
ja grāmatas varētu izlasīt, tās ātri pāršķirot, tad atliktu tikai militāra sacelšanās |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |