| May 22nd, 2010 |
|
meža zvēriem kabatā meža zvēri kabatā man patīk uz durvju kloķa papīra rulli uzlikt un aizmukt |
|
vai cilvēkus ar pumpām un šalli ņem darbā? |
|
es nu iešu zīlītes armijā |
|
vai var ietaupīt uz rakstīšanu. un es koleģiāli atņemu savu sveicienu, bet dienās palieku ar pigoru. un nedienas atiet no manis kā parīze no nacionālās galerijas. es nebiju vezumā atstāts, bet gozējos nacionālajā parkā. naktīs palika auksti un man pat bija auksti arī un naktis bija raženas kā divas collu garas rokas un man pat bija pazīšanās un es pat biju augumā ražens un man bija cepure un cimdi dūraiņi un gari cimdi garaiņu garum garie gari un stipri arī viņi bija. es nevarēju apcerībā klausīties tik ilgi, kamēr mani apņēma tumsa, bet tad tiklīdz es biju ražens tūlīt arī novārīts un man cēla krūtīs kausu nacionālās galerijas atslēgu un galvaskausu un sirdi izņēma no rokas, ka tā palika plika kā krokas sunim zem purna un ausīs arī viņam auskari un siksna arī ausīs kā renstele un kā vadi straumēm vien pigori līst no maniem asumiem un gaudulīgi mēs ņēmām jūs aprēķināt, cik būsiet parādā par restēs ceptiem steikiem un gaļu cietumā turētu un man bija arī nauda tik daudz lai pietiktu akvarelim un man bija arī rudzi un naudas maks kur ielikt cepumus |
|
ja nevar ietaupīt uz rakstīšanu, ietaupīs uz bērēm. es komunicēju ar sienu, salieku tai virsū sejas un komunicēju ar sienu aiz sienas kaimiņš neredzams un nedzirdams pārvieto papīrus un es ar ūsām ķeru mašīnas uz ielas lapotnē ieķeras un klēpjdatoru apskauj un man ir kastanis tā zari skujas un ziedi māllēpes un suņuburkšķi. izeju ielas pļavā skaistā dienā molberts kratās īpaši ātri kā skrietu ar zirgu pamīšus. protams, mūs apūdeņoja un mani it īpaši palaida pieguļā pienu ganīt un es arī ezīšus līdzi paņēmu pie striķa un pie koka piesēju ar striķi apņēmu krustiņā un dalīju ābeces pļavas bērniem, tiem vienmēr bija savas cakainās pasakas stāstāmas. es biju īpaši nopietns klerks un man nebija atmiņas par draudzību, bet es rukšiem un jūras zirgiem lauvām metu ar papīru es viņiem metu ar pionieriem tik tālu, ka man bija vezums pilns labības. es zikurātu pļavā iedēstīju, lai tas mani audzina kā partizāni un kā parmezāni un es biju vezumā un man pat bija savas pļavas puķes ar atklājēju vārdiem un man pat bija domuzīmes |
|
katru dienu man ir, teiksim, tava biļete |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |