|
ja nevar ietaupīt uz rakstīšanu, ietaupīs uz bērēm. es komunicēju ar sienu, salieku tai virsū sejas un komunicēju ar sienu aiz sienas kaimiņš neredzams un nedzirdams pārvieto papīrus un es ar ūsām ķeru mašīnas uz ielas lapotnē ieķeras un klēpjdatoru apskauj un man ir kastanis tā zari skujas un ziedi māllēpes un suņuburkšķi. izeju ielas pļavā skaistā dienā molberts kratās īpaši ātri kā skrietu ar zirgu pamīšus. protams, mūs apūdeņoja un mani it īpaši palaida pieguļā pienu ganīt un es arī ezīšus līdzi paņēmu pie striķa un pie koka piesēju ar striķi apņēmu krustiņā un dalīju ābeces pļavas bērniem, tiem vienmēr bija savas cakainās pasakas stāstāmas. es biju īpaši nopietns klerks un man nebija atmiņas par draudzību, bet es rukšiem un jūras zirgiem lauvām metu ar papīru es viņiem metu ar pionieriem tik tālu, ka man bija vezums pilns labības. es zikurātu pļavā iedēstīju, lai tas mani audzina kā partizāni un kā parmezāni un es biju vezumā un man pat bija savas pļavas puķes ar atklājēju vārdiem un man pat bija domuzīmes |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
