|
sezona ellē gadalaiks ārēs lēkāja ar sudraba pakaļu pakaviem rībot pakaļ maisam pilnā mērā pilnā mērā pilman ar maisiem kaisam ērgļus maisam pāri ar pakaviem pa ārēm es uz lēdurgu biju paņēmis līdzi samaisīti pakaisi un man bija pagalvī ērms ar dakšām ecēšām enkuriem arkliem pakaviem ērmiem bija grūti elpot es nesu nastu pastu nesu mājiniekiem apkārtniekiem ciema ļaudīm skauģiem līdz pienācu pie bedres tumšā logā mētājās tur pudeles un zobubirstes pakavi mētājās adrešu grāmatas zābaki un pusvilnas cimdi oderes piegrieztnes vai kā viņas ar visu zobu diegu nolaižas no torņa pa virvi pa divi pa vienam pa bizi pa rensteli nolaižas un sienā iekšā atslēgas kaulu starp ķieģeļiem iekšā iesim pakavi iesim iekšā pie draugiem ar pudeli es iznesu ārā sekstes un dalu grāmatas pavārmākslu guberņu mani dala uz divi sadala arī ienes pagultē atstāj aiz galda lampas aiz papīra kseroksa es lasu grāmatu par bendēm par sēnēm par sonāro gaismiņu logā pēc bērēm |
|
mēs jūs nokreditēsim pret jūsu uzticamību pēc jūsu atbildības un rūpības pēc bāra letes jūsu seju tesīsim pēc līdzības es atnesu burkānus noliec uz galda skolniek tagad pie žurnāla liksim sinopses akropoles neģēļiem liksim padenes labi atnesu aploksni un marku atnesu apēdu pa ceļam bulku maizi apēdu ar marku iekšā aizsūtīju tētim burku ar maizi un zupu un marku uzliku uz vāka un vienu marku zupā un es saku ka apēdu skābenes un ka marku apēdu ar ozolzīli kopā un atsevišķi kastani apēdu ar marku blakus un man blakus bija ķieģelītis maizīte tasīte kafijas taustei un maza maizīte arhibīskapam kas man samaisa tasīti kafijas un liek man pie lūpām papīra nazi es saku ka komatos turos stingri turos šūpolēs atspolēs atraugājos mazas marku atraudziņas gājputnu mazos kāšus lēkāju pelēkā pastorālī, bet man bija šaubas es atnesu pastkartes ar logu rāmjiem man bija vēlme nodzert skūpstu no galda tāmes no visas tās būvniecības un uzticības veidošanas un es biju patvārim parādā vārdu un nosaucu jā nosaucu es viņu uzliku zīmogu stāvu lētticībā un garainis dara pāri lido pāri garos strausos spārnus vicina un mani cildina ar lētiem trikiem nurenberga iztiek labi es pa grašiem dalos modes skatos likšu pagalvī jā jā tērgā melo nedala cīgas izliksimies es vispār grunts es gulēšu tirgū uz alvas skrandām man blakus būs bode "blakts" man blakus būs aerosols dinamisks un praktisks kā koka naudas maks ar velnējumu ar bakurētainu krodzinieku baku tbilisi argentīna 1989 |
|
toreodora slava mani izķepuroja no parīzes zaņķiem apvilku garās zeķes zandales uzmetu plecā ūsas izsukāju tad nodzēsu un nodzēru savus nodotos matus bizē sapītās atmiņas kladē izdilušā no pārliekas velkāšanas kā krūtežu izgriezu un uz sienas uzlīmēju savu attēlu bargā grimasē un zīdpapīra šortiņos tā izšāvu veikalniekam spodro acu ar labi tēmētu koltu un mamzeles sakrita pie kājām lasīt piezīmes kā gribēja ātrāk nostāties uz savām kājām savu vecāku beretēs un vintage brunčos ar galopiem pa priekšu izlūkiem no sāniem un mentu vācelēm pa barikāžu iekšām bez filtra un dubultu devu darvas cik vien varēsiet panest dilstošais matrozi dilemmas priekšā izklāts kā trose uz muguras stīvās daļas švīkas un buksē mazsvarīgais no pielaikotā un atvadām izniekotā brētliņu nožogojuma |