Viena lapa - Post a comment

toreodora slava mani izķepuroja no parīzes zaņķiem apvilku garās zeķes zandales uzmetu plecā ūsas izsukāju tad nodzēsu un nodzēru savus nodotos matus bizē sapītās atmiņas kladē izdilušā no pārliekas velkāšanas kā krūtežu izgriezu un uz sienas uzlīmēju savu attēlu bargā grimasē un zīdpapīra šortiņos tā izšāvu veikalniekam spodro acu ar labi tēmētu koltu un mamzeles sakrita pie kājām lasīt piezīmes kā gribēja ātrāk nostāties uz savām kājām savu vecāku beretēs un vintage brunčos ar galopiem pa priekšu izlūkiem no sāniem un mentu vācelēm pa barikāžu iekšām bez filtra un dubultu devu darvas cik vien varēsiet panest dilstošais matrozi dilemmas priekšā izklāts kā trose uz muguras stīvās daļas švīkas un buksē mazsvarīgais no pielaikotā un atvadām izniekotā brētliņu nožogojuma