| March 19th, 2010 |
|
kad raudu, man gribas revolūciju |
|
riktīgi noslīku bez jebkādas atejas. grūpijas laupīja medu un sastapās ar klaunu. būsi niedres medus skaists. beidz beidzot stārot sāc klejot, kad mani piespiedīs, es aizlaidies ledū. biju jau arī skapī. medīju ledu ar ledus laikmetu. iznāc ārā, nevaru te vienatnē. esmu kļuvis nejūtīgs, nevaru iznest strāvu ārā. gribēju, bet nevarēju, nezinu, vai gribēju. tomēr jau toreiz atšķīros ar gaismas pavedienu, biju līdzens. tagad tas skāra skrējienu. jutos, kā izmantots, lai gan vakari un zaņķis atdrebināja ludzu. no rudziem savukārt devos dzejniekos. gāju sēnes lauzīdams, ludzu kratīdams, bet strāva izrādījās strupa kā karpa. strupa un karpaina. pieteicos skrējienam lecu gumijas lentes dalīju ziepjadatas un lecu gumijas lelles. es iznācu kā skapis strīpainās linearitātēs un lūdzu bēdīgās mamzes. bet es neaizsteidzos un sastapu, kā mani izkarina dzijā. gribēju tad negribēju sastapos skaustos nedevu maizi laidu lejā uz viņiem un skaipā lukturēju stiegras. numimbuls ar zirņiem skapī izstiepās ar to par ko nedraudzība bija iemājojusi un dzīpars nebija gatavs tik druknai kļūdai izstieptās skausta līnijās. es biju gatavs likvidēties mundierī un skapī izbīlī pārtapis kurpniekā. sklerotisks večukiņš iznāk takā un baidās izlīkumot tik cieši bija iedomājies sastapties ar saviem kadriem, bet man tas nebija no svara izlīkumotajā bižu, te tū te tērijā. nebija jau arī nekas tik dziļš. no citiem dziļākajiem audumiem iztecinātās strūklakas zemes staipīgā matērija vai mantija glupi strupi un kuldīg atkal atdzima audumi audekli un audi un maisi ar staipīgiem dzindzeļiem un zīmes bija zemes kurtkās ar bildēm un kapilāriem un stupified. no sous |
|
būtībā burkas izcēla nosebojušos ačgārnību, bet tas no manas puses bija paveids, kā sastapties ar melnādainiem indiaņiem. viņi visi kā tādi hindustāņi un garklāvi tētiņi veicina karu ar musulmaņiem un būtībā izrādās savām atvasēm, lai lieki neaizēnotu šos briesmīgos atmosfēras karoč būtībā mednieki bija manos paveidos iznēsājuši skrupulozas namdaru dziesmas un beidzot tas viss nobijās manos izgaismotajos tirādes bumbuļos, jo tas mani neskāra tik daudz, cik laime bija manas patiesās atlaides izlīkumojusi nedienu krāteros un man bija šauras bikses darīt to nebija viegli un es pat brīdi atšķīros dzimtenes glazūrā. |
|
no būtības mani atšķīra tikai klepus, bet kopumā es biju veicinājis vanagus+vainagus=atļaut sev nelīkumot tur, kur ceļi šķeļas, bet gan tiešā triecientrāpījumgurgstošā klaipēdā mēs atnācām kā pāvi tikai merde un mere un more more nopirkšu tūtas ar grabažu dziļāko izmēru un skapī man bija dedzināja skūpstus ar maniem tirgīziem. tas man bija galvenais iedomu apgabals un man nenāca skaistumā izbalēt un man bija tikai skaistākais no visiem šiem iespēju globusiem, jo manas patiesās dzērves man nebija starpbrīdī iznākušas ar šo skaistumu un tagad man bija tikai dziļums un burkānu iznestais skrāpis ar staipīgiem muguras indijāņiem un man pat bija vienu brīdi izlīkumojušas strīpainas birkas tikai šeit un dažreiz tagad no mums izsniedza spiritus un mundus aparitus |
|
mērkaķi ar kadiķiem sūnu ciema pīrāgi mednieki salašņas likvidatori un kalvadosi mednieki sētnieki skaisti rudzi mednieki strupi skausti un medaļas kā manas patiesās atvadas, bet tad es atkal izlēmu saskrieties ar jūsu izdomu un man pat bija zināmas likstas izkratītas sniegā un bijušais stiprums man nekad vēl nebija zināms ar jūsu skaistāko sinopsi, jo bijušais no tiem visiem man pat bija iekārtojies šajās līkumotajās dziesmās un es arī biju gatavs izlīksmot ārā šos partizānus, bet tad atkal man bija sāpīgais jautājums par kašķeju un bija pat tādas kā rīmas izliekušās ārpusē, lai rastu zinātni un kultivētu vīnu.
no laika atturējās un skaistījās un mums bija pat likvidators tieši sejā šajā garajā zinātnē, kur par staipīgu līksmību man bija iesēts skrūvgrieznis un tagad es to biju cerībās atņēmis kā senatnes grāmatu, bet tagad no manis bija atkarīgais siens ar mums bija sapratis tādus grūtību cēloņus, ka tagad tas nebija nekāds rudzu ievietotājs, jo man personīgi bija sedzis tikai daļu drudža un tagad es biju redzams jau iztālēm ar izbīli un binokli, bet tagad man nospraustā robeža juka bizumā. |
|
salašņas gravīrā laidās un man bija uzprasījies citrons ciemos ar brūkleņu tēju ciemos bija uzprasījies. lauzu rokas lauzu rokas l izmēra padodiet iesmērēt rokas ar citronu. un es lecu kā lecamaukla un gulbis mani stāda tieši pretējā virzienā un man bija tikai garākais no linkrekliem un linsēklām man pat bija sevišķi lauciniecisks skaistums ausīs un medus laksti bija vecajā līkumā izpīpēti un skaitījās redzami pa daļām, bet tad man atkal bija savas šuvējas līdzstrādnieces kas zināja stāstīt. beigās izmēzu kambari liku rokas pie darba saucās ka tas esot par prātvēderiem padarīts. izdarīju arī šausmīgas lelles ar spoguļacīm un kurlmēmiem mundieriem tieši pašā vajadzīgajā vezumā, bet tad atkal es biju sapratis, ka kļūdījos un tagad jau nomalē izbeidzu skaistos buldozerus nievāt kā tas man bija vajadzīgs jau labu laiku, bet tad man atkal sasprēgāja lūpas linos skatoties bija vajadzīgs zināms pacietības mērs. |
|
man ēst dibenā cilvēciskās vērtības ar visām cilvēciskajām siltuma pazīmēm un visas monētas otras puses, bet dzīvs ir viņš kā žīds. drupatās atradās arī citas mantas un bija arī čehu tramvajs ar bezizmēra dzinuli un skaistu bijušo dzīvotni un man bija savas grūtības un drupatas ar bijušo strupumu un man bija skaistas auduma nedienas un klaigāt bija nenācies tik viegli kā es biju iemācījies skaistuma bulvāros un tagad man atkal bija sava sniega pavediens vezumā kustīgs. ļaudis nedienas būtības lidostā un klaigāja tikai tagad man arī dienas bijušajā sniedziņā izbalēja un kulturāli gribēja man tagad būs jūs jāatnes skaistumā un budēlis mani nesa skurbumu ar taukskābēm. tomēr es nebiju gluži vajadzīgs, jo man bija arī citas tautskābes un grobiņa mani nesa ar skaistumu un sāpi baudā un budēli skumīgi nevarēja mani nobīdīt malā un stulbums izbeidzās ar to krauju, ko es biju gatavs izdalīt minētajās skursteņu nabās. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
