|
iepirdināju londonā for your kind apoplexy. tagad nodejojiet man deliberately tā, lai saprastu, vai tev ir social life or not. vai arī, kad divi bērni aug tik ātri, ka jau taisās pamest dzimtās mājas un es viņam saku, es taču dzīvoju 10-12 stundas dienā un man ir arī social life! turklāt, kad esmu vienu stundu mājās, es gribu pavadīt laiku arī ar aklajiem blūzmeniem, kas ar elizabeti I bija vienās pamperu kaudzēs gramofonā ietītas un vienlaicīgi dažādās pasaules malās izirbināja tik lielas ģitāras, ka nebija ne rančeriem ne kādiem citiem raskāļiem savas vietas atdevuši, tādēļ mēs palikām pie vai nu vai opcijas, lai iestiprinātu savas pēcgaršas tieši semitoņos un izliektu tās tik lielās inovācijās, ka mēs vienos sviedros un matu viļņos uzlikām uz pakaļas visu 30. gadu depresiju. |
|
tagad ekstrapolējiet dažas greznas pilis un dorianu tā un šādi, bet jūda ar džūdu make lōve |
|
did you subscribe to intelectroni'ka. es patiesībā redzēju četru acu vienlaicīgumu un tas sistēmā ieviesa tikai vientulību un skumjas, bet jonu laikos mēs bijām to padarījuši jaunā formā un jaunā ievalkā ielikuši vislielākos un mazus izmaiņu gabaliņos. tas bija liels bonuss mūsu klubam, tieši to viņi izdarīja, sāka ar ī minoru un aizliedza noliedza tieši šo dienu, kad sātans ievīstījies mitrās lupatās atņēmis veļas mazgātājām un iegrūdis tās aiz dibena jūrā, kur tās zvejniekus velk ārā tīklos sapītus un kar kaklā kā sīpolus saviem bērniem dod līdzi uz skolu kaklā iekārtus lai pats nelabais iemaldās malkas grēdās pie skolas saimnieciskās nodaļas un tur piļī vināru, kur no kāda pagraba iznirst bērnišķīgs smaids un velkā putnu galviņas gar durvju priekšām kā gribētu atstāt asins pēdas sanāk tikai jūdzes un baltas blūzes |
|
uz lieliem pupiem vieglāk noturēt vijoli |
|
masējiet savus dubultos zodus ar vijoli |
|
armijas rindās katram ir dažāda ambīcija. cits grib košļāt puļamjotu, cits celt koncertzāli un košļāt zāli, bet cits pievēšas fotomākslai un liek tilta bildes uz stinga portretiem un visās šajās izcilajās vēsmās mēs varam atbrīvot mūsu ekonomikas skumjās saknes. mēs cēlām akmeņogļu raktuves un kūdras purvos stādījām dzīvojamos masīvus un melnām mutēm iznākam meža klajumā, kur vieni rati uzskrējuši ledlauzim un laizās gar tā stobriem, mastiem un koka paneļiem, klai uz klāja tikušie mori būtu pietiekami sastapušies ar savu vergturību, kas masveidā mūs apbēra tramvaju skaņām un daudzstāvenām pāri visam nacionālie karogi un subtitri, lai novadītu mūsu gribas manieres tajās pašās ruslās, kur es ar lašiem un salmoniem brētliņu kadiķiem bijām iesēduši ādas sēdekļos un šūpojāmies pret horizontu kā skudrupūznī piedzimuša mazuļa rotaļlietas litija pīles un cinka lēdija garklāva |
|
jūs pasūtījāt uz savu numuriņu imitoloģiju un atnesa jums bekonu tostā ar salātu lapu un linsēklas paciņā kārbiņā līdzās vēl arī bija indiešu olas un bungas, trīspadsmit vālītes un dažādu krāsu rimbulīši, ar ko nomaksāt hipotekāro kredītu, bet akvai dažiem nav tādu rūpju, jo viņu bagātības pamatā ir paaudžu audzētie sieriņi, viņi tikai paņem un vai nu buržuāzijas galā rodas māksla, vai arī viņi izsaimniekojušie taizemē varenības grašus bija atnākuši skatīties mūsu dejā, kā mēs ar mistkastes vākiem taisām troksni un dejas palīdzīgajās skavās turpinām savu galvu siluetus pa sienām, pa griestiem un pāri cirkus gadsimtiem iedibinātajām tradīcijām, lai veicinātu ātrumu, tempu un oktāvu nevienmērību |
|
es rakstu kā klasiskā mūzika, nebāžu citiem sejā bungas kā daži publicisti |
|
trīskāršojiet laiku, ko veltāt folkmūzikai un beidziet valkāt pusgarās zeķes, jo tā teica viens matains tamburīnists un tik lielās atskaņās, ka es pārgrauzu sev galvu, kamēr valsī sapinos savas partneres zeķēs un nograuzu viņai matus, jo manas notis bija siņtikam aizliktas priekšā dns kodam un es vienu elektronisku ciferblatu tikai redzēju savā priekšā, tāpēc sāku operēt ar vienu aci aizsietu un kad biju pabeidzis savas darbības noskalojos dušā un piedāvāju noskaloties savam pacientam, bet viņš iebilda, ka nejūtot savus iekšējos orgānus, ko neirastēniskā askēzē bija iedomājies kā dažāda izmēra un krāsu kubus, es iebildu minot kā argumentu ergonomikas likumus un stīvo muguru ko mūsu slimnīcā iemanto gandrīz katrs, kas pašrocīgi mēģina sakārtot savus orgānus iedomātās ideosinkrātijās un man bija visgreznākā kleita starp visiem tiem stārķiem, kas apkārušies ar kronīšiem man bija pēdējais vārds sakāms, kad mani kronēja koronēja un es vienā zaldāta stājā aizlienētā izšņakarēju lielās promenādes vidū un tankam uzbāzis prezīti laizījos koku galotnēs un visiem eģiptologiem mēs filipam glāsam piedāvājam, ai, nav vērts stāstīt, jo mūs par to var atlaist no darba |
|
atnācu uz fabriku un darba laikā sautīgos ieganstos gribēju izliet kādu formīti, kurā bāzt visu izpeļņu un kronēt to zelta kronīšiem emaljā likumdot savam pēcgaram visu spēku, ko atņēma kara gadi un albīni visi vienās tepiķa nokrāsās krājās pie manām durvīm, lai vēstītu par rietumu siltumizolācijas norietu, bet paši zem palmas uzrīkojuši vietēju ieroču rūpnīcu un krīt viens pār otra nodomiem, tikai mūsu monarhi var mūs pareizi strukturēt, lai mēs pārgrauzušies asins garšu būtu mēģenēs kaut brīdi turēti kārtīā un zināmā sintēzes vēlīgumā |
|
esmu vecs un ožu pēc urīna, bet man ir savs viedoklis |
|
aizpirdinājis uz londonu, pirkšu šitādu
 |
|
|