| February 12th, 2010 |
|
ludija savāca savas pnackas un atstāja min vienu tajā brīvdienā. sēdēju ar vēl četriem cilvēkiem strīpā un pakāpeniski vilku nost žaķeti un tad pašu vilku. mums izdalīja savas lapas ieskrietuves un man bija žēl tā datora, kuram acis un es teicu, paklau veči, davai dzeram bez uzbāšanās un dzēra arī. tad es atkal atgriezos pie izdrukām un izzīmēju dažās vietās savus parakstus daudzus daudzus. kad nonāca līdz manīm, es teicu, paklau veči, tagad pietiek tizloties un tagad davai velkam nost žaķetes un viņi visi arī sāka piņķerēties vadies un nedeva man ne gulēt ne ūdeni dzert. tad es iekliedzos un teicu, lai liek mierā tapetes, es biju tāds kā bērns, knosījos sēdos uz rokām liku rokas starp kājām krustoju kājas vienu gar otru krustoju rokas uz krūtīm grozījos, kamēr seminārs bija beidzies un mēs nopirkām biļetes internetā. |
|
izzvejojām vairākas zivis samainījāmies caurumiem saskatījāmies sabļāvāmies un turējāmie tālāk. kad pār tiltu pāri brauca vilciens, mēs ieslēdzām migalkas un slēpāmies aiz saveltajiem vaļņiem. mums nebija nekādas darīšanas steidzamas, tādēļ mēs neļāvām sevī iemīlēties, bet tie kas palika pie svecēm sēdēt tie turpināja par mums prātot. |
|
viņš izbāza pa tusnīšanu ārā divas antenas un deva ziņas apbrīnotājiem, ka šis ir stājies uz ceļa ceļā stājies ieņēmis ceļa amatu un to atmetis, lai varētu brist un drauskoties pa ceļu kā nepiesiets draiskulis un viņam pat atņēma sveicienu, cik viņš bija drukns miesās kļuvis vairs nemaz nebija izkrities lai gan ēda dūšīgi un vingroja piedevām kā tāds zirgs bija noskrējies slapju un stingru miesu kā tāds nosvīdenis un ausis arī kā zirgam uz debesīm vien. mēs tam nepievērsām ūdeni un kravājām spilvendrānā sojas gabalus un varbūt dažus sausos buljonus lai neapstiprina lidostā ka esam kaut ko laizījuši piemēram grīdas tualetē, bet tas nebija iestīvināts un katru reizi pēc darba nedēļas pa dienām vien spainī izmetām savu žaķeti un devāmies mājās mazliet smirdīgi iesvīduši, bet tas mūs neapgrūtināja lasīt tehnoloģiju summu un kad bijām iebarikādējušies dušā griezām sev nagus un svilpojām astē, tad pieklauvēja pie durvīm automātiskais čekins un man ar pildspalvu vajadzēja atzīmēt savas neatkarības gadadienu un vienā blūzē bāzt pa logu ārā daiktu un tēmēt tālēs kā tur būtu naidnieka zirgi manas auzas atpeldējuši deldēt un es viņiem saku, lai nestaigā pa nātrēm un dzīvo respektablā rajonā kādā otrajā vai trešajā distriktā ne pārāk tālu no centra un es viņiem iebildu, ka tas varētu nostrādāt. |
|
visas cackas ir vērstas uz to, lai tās novērtētu, vērtētu, atzītu, baudītu, apbrīnotu. neviena pipka neiedomājas, ka vislielāko sūdu var labumu un teikt, ka tas ir sūds, jo tajā brīdī gribas tikai teikt, cik liels sūds nevis kaut kādu tuftu un ļaut sevi izmantot, pataisīt atkal par abrīnotāju un likt dzīvot citu dzīves |
|
man patīk kārtīgi nošķaudīties, rokas gurnos turot. viņš acīs nesa fotogrāfiju, viņam nepatika skatīties, kā ēd komplimentus |
|
i met a jew, she was a stripper |
|
pie pēdējā laika lielākajiem sasniegumiem pieskaitu to, ka man vairs nepatīk sonic youth un bukovska knābis |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |