|
ludija savāca savas pnackas un atstāja min vienu tajā brīvdienā. sēdēju ar vēl četriem cilvēkiem strīpā un pakāpeniski vilku nost žaķeti un tad pašu vilku. mums izdalīja savas lapas ieskrietuves un man bija žēl tā datora, kuram acis un es teicu, paklau veči, davai dzeram bez uzbāšanās un dzēra arī. tad es atkal atgriezos pie izdrukām un izzīmēju dažās vietās savus parakstus daudzus daudzus. kad nonāca līdz manīm, es teicu, paklau veči, tagad pietiek tizloties un tagad davai velkam nost žaķetes un viņi visi arī sāka piņķerēties vadies un nedeva man ne gulēt ne ūdeni dzert. tad es iekliedzos un teicu, lai liek mierā tapetes, es biju tāds kā bērns, knosījos sēdos uz rokām liku rokas starp kājām krustoju kājas vienu gar otru krustoju rokas uz krūtīm grozījos, kamēr seminārs bija beidzies un mēs nopirkām biļetes internetā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
