|
rīt jātiekas ar trim apustuļiem, kas trīs gaidās un baidās, ka jaunava marija būs ar savu smagumu. tikmēr reverants marks drukā iekšā telefonā, gatavo papīra materiālus. vispārīgos vilcienos traktoru no dubļiem ārā viņi vilka kā rāceni. reverants, apustulis, šaubas un nenoteiktība. |
|
Apsveicu, saka prokastrinators ar radiaoturu. Viņš ir pazīstams ar to, ka pankūkas ausīs, kamēr citi skatās tv pa logu. Viņš bija pirmais, kas salecās, kad iezibsnīja protektors. Tomēr viņš bija domājis atvainoties, lai gan nedomāja. Tomēr no visām iņa iespējām, bija dzejnieks vai desas luņķis bija. To mēs lauzām ar jūsu peripetijām. Mēs bijām savās mājās un domājām, ka nebija jūsu cienīgas, bet domas uz ielas ir savādākas. Iegājām ņaga-ņaga un pircējs bija hotdogs. Bērnība mūs atbrīvoja uzreiz vai pēc tam, bet bija laiks, kurā nekas darāms, garlaikoties varbūt, stumdīties uz stūra, gaidīt, kad kāds piezvanīs, klausīties repu. {Piezvana arī, saka telefonā, ka var nākt uz saunu, mēs netikāmies uzreiz, bet vispirms bija prātojums, vai būs uz zviļņa pietiekami saldi. Aizgāja arī, bet drīz jau bija brīvē. Tā mēs nonācām līdz ēdienam, ēdām ar izsmalcinājumu, piekodām ķiplokus, dzērām alu, sēdējām galdā un skatījāmies ekrānā, bija iekrājusies dzīve, bijām tādi kā stāstnieki. Visi ievainotie vēroja ķiplokus un rīvēja to savās apakšveļas miesās. Mēs uz to reaģējām lēni, nebijām nekāda daudzstāvene piemaskavā. Beidzās, protams, ar noslēgšanos, jo mūsu kāpenēs bija dūmu detektoram līdzīgie kā ēst gribētāji turas pie griestiem un griež kartupeļus pannā, tad griež šķīvī un ēd sīpolus. Beigās jau vienas dzīres vien. |Tā mēs iemitinājāmies jūsu sejās un bijām visai lieliski, bijām šur un tur bijuši, sniedzām savas acis un septiņas kopijas no tēviem un mātēm. Mērķis ir dubults Tu. |
|
good lord, stay off the lord |
|
tas viss pupu mizas. kur mēs bijā nonākuši. Nebijām ne cerējuši, ne plānojuši, bet sagrābām pa taisno no gatavā un izperinājām kaut kādu tūftu. pēc tam jau daudz vieglāk. redzējām kā tas mūsos aptumšo un skaidrā starmetī bija jau divas taisnas sienas pret mūsu skaisto un tīrradņiem nekontrolēti atdoto mērsragu. tāpēc tu arī klupi, ka biji par visu savu zāģi labākās domās, nekā mēs atļāvām paši sev. |
|
tad tu beidzot sadevi rokas? or what. divas trīs reizes biju aptumšojies savā prātā un nebija nekā tāda, ko mēs nebūtu redzējuši jūsu beidzamās grūtdienības un lēkšojām mēs tikai tajās reizēs, kad nonācām šejienes brašajās stūrainībās un kaut kas man nebija licis to savā stiklainajā brūzumā izlikties, ka starp mieru un dzimstošo situacionismu nekad vēl skaistums nebija sapraties tādās brašās krūtežās ar jums jau divas trīs reizes nebija savās mājās, lai kaut ko tādu apturētu uzreiz, kad es savu skaistāko biju ar vēzienu saplacinājis un darīju tajā skaistumā to darītāju pašu vārdus, bet tas ar birsti lēkšotājiem nebija savs stiprums jāpierāda. |
|
benito beni tetros sēja ar apsietu kastingu un tas nebija manās interesēs, lai tajā dziļumā mani saprastu par mani tas pat nebija pasakāms, bet domas sastapās ar maniem mākslas kuratoriem un dzemde bija ar jūsu. diemžēl viņam nebija zīmuļa, tomēr viņš tam gribēja dzīvi. |
|
kā jūs atradāt sveces? tas bija negadījums. vai jūs vēlētos bueno vista? bet, nē, marija vista. tas bija pēc visa tā, ko vecais skaistulis bija atnesis mūsu halātos un būdams sists bez mitas sešas diennaktis un sešas stundas divas dienas medūza lauza zvejas skaistāko būtības padziļinājumu un bēdīgākais no mūsu buldogiem mūs nesaskrāpēja, jo mēs bijām viņam pateicīgi par skaistāko stiprumu un būtības valdzinājums nenesa nekādas sekas savās pastaigās pret mūsu gribu, jo tas locījās visos virzienos kā velns sarkanā velvetā vai bēdīgākais no mūsu būtības lauzējiem nenesa mums pacietību līdzi, bet gaidīja dažādus starpgadījumus un nitrogēns vaicā |
|
|