|
realitāte ir monolīta. koncerns honda nopircis zirgu pastu |
|
pie septītā mandarīna tikai ir gana. nedrīkst vēl strādāt, jo lielais garīgums pacēla. ātri paliek tumšs. vitmens ielīdis zaļos vākos par pieciem latiem un ar striķi sasiets poruks nē, poškus nē, prusts, vot. gribas apēst pēdējo astoto, bet tikai ar acīm, mutei jau pietiek un vēderam ne tik. |
|
vairākas svarīgas lietas. nemaz ne pirmā ir tā, ka nav pārāk svarīgi, vai kāds klausās. galvenais, ka novērtē pat neesoši klausītāji ar cemmi, ka gad, ja būtu, tad novērtētu. un te mēs jums sniedzam dāvanu pilnā iesaiņojumā. ja apiet veselu apli, tad kaifs ir no muskuļiem vien. nu viss, āra aukstums ir nokāpis, tagad būs vēsi no tā, ka iekšā vēsi. |
|
visdažādākās lietas kļūst par vienu - par lūku, ko var atvērt un ko var likvidēt, bet kamēr to nedara tikmēr tā dara savu uzdevumu - ļogās un gorās varbūt pat gareniski stāv un neļauj, traucē. |
|
viens svēts bauslis, ko baznīca vienmēr piekodina, ir pēc auksta laika pavadīšanas ārā, mājās vajag ielīst zem segas sasildīties, ieteicams uz brīdi arī iemigt, pirms atkal doties ārā. |
|
pēc dušas es uzklāju bruņas |
|
ziemassvētku laiks baigi foršs. var iedzert un tad attīrīties bradājot pa sniegu, guļot gultā. visas tās lietas darot. beigās viskas jauns izdomājas |
|
piemēram, kāpēc es tagad nevarētu strādāt, jo man ir atklāsmes, es strādāju pie sevis, šobrīd konkrēti ir divi uzlabojumi progresā. viens ir saistīts ar verbālizāciju. ļoti svarīgs uzlabojums, manā vēsturē vēl nav bijis tik nozīmīgs. otrs ir, kad es uz brīdi jūtos tizls kontekstuāli, tad es pajautāju, bet, kāpēc, pavaicāju pēc iemesla un par atbildi nāk abstrakcija, kas ir salda kā nutrīcijas izsalkušajam pēc kā nemiers un nieze ir prom un es uz šitā āķīša vairs nesēžos |
|
trešais ir ka es nedēļā izlasu vienu grāmatu apmēram. pieturos pie tā ka pasaule ir tāda paskarba un kinga ieteikuma, ka rakstienkam ir daudz jālasa un daudz jāraksta. pie pasaules skarbuma ieskandinu visu to, kam jāklumpačo pāri lai realizētu tieksmes kas neatstājas laika gaitā, kuras negribas lai atstājas |
|
vēl viens jaunums ir jaunais nolīgums uztilizēt it kā nepievilcīgu īpašību kas tomēr mani nekad nav atstājusi un kas darbojas visai efektīvi. iebildumi bija tikai par tās pārtraukšanu nevietā, kas sniedz ķeburainus produktus. novedot līdz galam līdz dzidrajai kvēlei tas sniegs porcelānu stingro laipnību zem kuras ir dzidrais pieredzējums tiešais trāpījums izsmēlums līdz dibenam jautājumu vairs nav nostāja fakta priekšā kvēle uzvar nāciet pie manām krūtīm bērni |
|
es netaisu big fuss no saviem pārdzīvojumiem es tos iejaucu omletē un pa mazam gabaliņam pa skaidiņai tējā izvāru un laika gaitā iztērēju izlietoju man salūtu nevajag manā pagalmā ne tādas lietas vien notiek |
|
pēc iebrucēju izvešanas visas fabrikas mašinērijas tiek nacionalizētas un tautiņas labā darbina motorus rūc skursteņi purpina zupiņa kūp cepsim piparkūkas un laminēsim siltos zābakos ar ledenēm mutes kaktiņā būsim diezgan stipri krūšu sprindzinātāji |
|
nākamais māla piegājiens izlietojot iepriekšējos blakusproduktus kurināmajā un enerģijā cik tālu ragutiņas šoreiz aizslīdēs paturēsim prātā jauno priežu novietojumu ar skepsi ziepēsim sliedes lai tā švīkst un vaimanā ku labi uz spīdīgas ādas iet tālumā |
|
nevis slēpt, bet pateikt, kā gribas |
|
pirms iet ārā, pastaigāšu pa māju jakā |
|
sastinga melnos gabaliņos un atdarīja ziņojuma dēli un saprata skaistu domu iznākuma sienāzis un skapis iznesa bijušo domas un drosme bijušajā skaistumā. bija arī domas un skaistums ar dzimumu un drosmes izbijušo gaišumu.
bija arī gaišums ar diližansu un skapīti. ar gaismu saprata skaistumu izdila ar to jau bija saprotams, tas bija sazīmēts dziļumā un bija skaisti saprasties mūsu būtības. iznests ar gaismas sienāzi un dziļumu skaistumā. domas iznesa sapratni bija sakrājies stipri dzīvīgs un tas atdevās bijušajā. nodomāju gaismas dziļumā un skapītis daudz to saprata un mēs iznesām gabrielu un dziļuma skarbums. uzspīdēja taisnība ar mums atnākušais. tas jau bija saprotams un mums iznesās cauri un gudrība, bet to saprata.
izbira sakrālais sasēja stiprumu burbonā un garīgais uzliesmojums sapratnes dzinulis. izdzīvoja stiprums un domas atdarīja divviru durvis ar mušmirēm un muskatu. sakapāja stiprumu no visiem iespējamiem. negribēja dziļāko skaistāko un dzīvība ar. bija arī dziļi barbekjū un dzinulis ar stipru skandālu. mūs uzaicināja skūpstīties milzīgā zviedru skeletā. mēs sapratāmies ar mūžīgo skrāpi. skandāls lustru ielenca sapratne skāba.
iznēsāja skabargas un kadiķis kaķi ēda ar ziloni pie kājas mēs uztraucājies ar ziemas staburagu. nekad nebija aprijis ziemeļus un gūzma vizināja skaistumu. skopā letīcija.
izbeidziet biezēt. sienāzis iestājās skolā stāvus griezās ielejas. man acīs likumīgums ar banānu budu. sanāca jau arī raudošie telefoni un mundieris zināmā skabargā ar bundžu džema. sakapājās jau arī birokrātija un miljons zaļu bārbiju.
zivis elpoja dienvidū un ūdens zilā krāsā sarkanās gaļas kabula žāvētas zivis, čūskas spainī krekli pa latu un krūšu gali ekonomiskās spuldzes nekad nebūs sarkanais džips papīra turzā ar membrānām un skapīti vīnam.
vīrs ar vīnu tornītī kur apglabāts vecais karalis širmis. amerikā bērni bija iepriekšējā dzīvē baltu kreklu apvilkuši un zirgasti. tornī dažādas trubas un svētvietas sasniedza ziloņa pakausi. mums membrānās bija brīdināts lai skatās uz svārkiem un dzeltenu stabu vāliem. mums riktīgi iepēra ziloņu skaistums. mūžīgi sabijāmies un ledainā vējā laidāmies karināt grabuļus televizora priekšā. sēdieties, tās manas bailes, vecmāmiņa luksusa numurā. džamal.
kondīcija atcēla mūsu sapikotos vaigus. nonāca tik tālu, ka spilvens ar puķītēm musturā un labas acu kontūras. nekad nesāka nest pundurus zālē. rokassprādzīte ar ledainu zeltījumu. būsi zeķubikses sakarinājis zem caurspīdīgas grīdas. bardaks lidlaukā. skaisti tā izskatās uz mūsu atvadām.
mikrofonu ielika starp kājām lai dzirdamas siekalas. un bārdu nedzina pie deniņiem sieviešu mati sāka augt ar helikopteru un sakrālas vaimanas biedēja, nevarēja deguna spalvu sastapt starp paaudzēm. nācijas bez krūšturiem, krunkām pierē, luksusa dzinuli. beidziet taču uzprasīties, skatiens. sapratīsiet tajā vezumā, nedienas, filmiņas, spīdīgs deguns, zilonis starp līniju burtnīcu un alus pudeli jūrā.
iznāca dziesmas saķeršanās. jaunajās līnijās bija patriotu saskriešanās. bet nākamais dziedošais postulēja dzidru bastionu un mēs sastapāmies gaismas sapratnē. nebija dziras vajadzības, tikai vajadzība skarbi ticēt.
beidzot izbrēcās un sapnis pārtapa vazilīnā uz krūtīm, lai vecenes varētu sakarsēt stipru sienu. beidzās ar to, ka noburtais bibliotēkas snaiperis izbiedēts saplēsās ar skumbriju.
nedienas skabargas sasildīja un iekoda kaklā ausī iekoda un mugura iztaisnojās lai atriebtos ar mērauklu un centra vajadzībām izbiedētās svara zvaigznes uzglūnēja dzinuļiem.
beidzot izgāzās sviestmaizes un nabadzīgo ziloņu džungļi un skatās ka neļauj cirst skolas un tad uz pēdējā saplākšņa nebijušos dzērājsu sakūra ugunī ar bagātīgu izsmēķu vezumā un dzīvojamā platība uzkāpt uz ārzemju valdībām.
nebija nozīmes vaimanāt džinsu biksēs džinkst skūpsti. medūzas ar atlūzušiem zobiem rakņājas atvērtos žurnālos gaida bišu kārtīgos stipriniekus. bija tāda antena un bija sakrāsotas milzīgas bišu skursteņu vajadzīgo burtu vizināšanu un bēdīgo smaidu izbiedēšanu.
zilonim nokritās svars un biljarda nūjas ar bārdu tik tālu ka cigarete padara matus sirmus un bija dažādas bijušo katedrāļu vizmotājas lai tas apstiprina kāds dusmu skābais dzinulis bet tas atturējās.
noburtās brūces sakapātās krūzītes anulēja zināmo dzestrumu un skūpstu stāvlaukumu. bija kārtības vajadzības ar skurbuli un mastu bišu krūtiņās. nebija porcelāna kaķīši ar burtiņu vandāļiem. iznāca saskarties ar stipru vajadzību. nobijies ar brēcošu bērnu skapītī un beidzot sapinās valgos.
irbulīši beigtu karpu vanda un aizbīdāmās durvis ar krāsainiem grabuļiem. birka iedegās un strīpaini šorti kur tur var sastapt.
mūzika izbiedēja dziesmas un melnā telefonā iesprūdis briļļu rāmis kanāla izpeldējies skapītis ar dzirnavām un sakapātā sunītī ar birku pie auss. nedienas
saskrāpēts zilonis veido namiņu uzveļ sev skaustu un lidinās vējā ar burbuļu jurīti mistiskā skaistumā vējš apgāž barankas izceptas stūrī.
skurbulī neizsīkstošs dzērums ar dziļām ēnām medūzu scenārijā biji zilās kontūrās zosis nomenklatūrā izbiedēta ciparnīca sāniski zanzibāra videomontāžā. |
|
|