| December 2nd, 2009 |
|
ruso māsa iedegās gaismā ar pāridarītāju zilumiem uz pieres un viņi visi kā viens diedelēja pantomīmu lai varētu izturēties brašāk un brutālāk. nekas neliecināja par viņu uzvaru, tikai blakusefekti, kas izsijājās sīknaudā tieši pie kājām terases paēnā un mudīgiem soļiem sazāļoti mednieki nāca laukā no lokāla un lēkāja uz vienas kājas ar augšup parautu zodu un un apakšlūpu, bet tas viņus nepaglāba no tendenciozajiem apgarojumiem no sestā stāva loga tik dikti tiecās sazāļoties nenormālība, ka ar trauku lupatu paltraks iznācis pavēnī gribēja nedienas darīt ar tādu skādi, ka visa taisnā trase ar oglekli sabiezējusi ap mākoņiem driskās vien gribētu to visu laivā iekšā un staņislavskim botulīnu pasta kastes lielais zvans medīja luksoforu un gribēja sazāļoties it īpaši bet nevarēja pārdot savas dzimtbūšanas ar grabuļiem lomonosova deguna gļotas un sirdsmīļais ar gaismas staru beretē grabināja sienas ar trolejbusa sakvojāžu bet nevarēja nonākt pēdējā mirklī, jo gaismas gaviles gaudās it īpaši nevarēja jau arī sastapties ar petroleju un gribētos tas bija no visa tā atnākušā sastapties un drusku padrumstaloties ar gāgāniem un šeipusiešiem no mums daudzi bija atgāzeniski sabiedriskā transportā nosprostoti un gaviles negāja cauri gāzes deglim, jo tas bija no vienas vietas ar grausties izrobots nedienu pēdējā zārka maliņa |
|
brāļi žildes gaiņāja patvaļu un ieradās portālā pēc dzestrā rubīna iedzēra šķidro kristālu dārgumu un pārdevās uz saules baterijām darbināmās plāksnēs izstiepās ar garu mēli rukāja rautu pēc rauta izdzēsa atmiņu slacīja stalaktītiem noklātu eiropu un drupās pārvērtās rozā medmāsās ar klozepāna dzestro taustekli izbeidza dzīvību svabadā garā atbrīvotais nedienu zārks ar baletristiku un takelāžu bija ar tādu joni nojumē stādīts koks balerīnas kustībām medīja medu no burkas ar zapti un lāci pekaini ķepā paņemtu mundieri un zivis ar kreiso palēcienu mundieri cauru padarīja zibens visiem izsēja nedienas ar birstalu mietpilsonībā sakapātais mundštuks izbeidzās tais ielās ar kuru palīdzību mēs raudājām ruānas ielās medījām zvēru audzētājus un izpletāmies pa visiem bambusa dzinumiem un lubricējošas vielas mūsu nāsīs saoda nelāgas šaltis un grupas vīruss ar takelāžu izbazūnēja pa visu iecirkni mūsu vēlīnās brokastis mūs visus iespundēja štopēja kā reņģes vezuma krāvumā mundieris tikai skatījās kā tekalē mundštuki un skropstas ar vircu pār visu žēlīgo paidera vaiņodi mēdījās un lustrā karājās tik dikti gribēja viņi saviebties pret paša gribu ka ar gripas vīrusu iepazīstinātais nevarēja žēlīgu seju noturēt pietiekami tāli pakam tas bija tik dīvainās krāsās rotāts, ka es atpazinu to visu ejošo atraugu kas kā raugs kā platleņķa trīsstūris visos rakumos nedienas vēstošais laimīgi izrakņāja sodrējus no acu dobumiem un laizīja tējkaroti un vīzītkarti ar tādu spēku lauzās iekšā dzīvē mednieku vāceles pretim nostāvēt nespēja jaudas siekalas niekalbīgi vaimanāja nevarēja negribēja saprata atstūma kā nederīgu nepieņēma gribēja kaula zāģi zeķēs slēptās drošticamās skūpsta kontūras lūpukrāsas reņģes |
|
pļotkas glāzes gaismā nestāvēja vienādi, bet no augšas krita gaisma, kas auga no vadiem ārā pa taisno iekšā izlietnē un tad izlija kaut kur notekā neviena nepamanīta un aizbērta ar drūzmu drupačām kāds pa virsu čurāja un gaisma teica, ka nav gatava, ka nevēlas to paciest jo visas zosis, kas bija apstādinātas tajās rindās pretim gaismas tarelkām mēnesi nebija redzējušas ilgu laiku un dziesmas sakrājās straujās upēs un gūzma meta slepenu skatu uz jūras dzelmi, lai tas atveldzētu viņu sajūsmu un nedotu pielikt lūpas pie krūtīm, jo tas draudēja ar saaustēšanos un dzimumdzīvi ar šo greizo skatienu un smaidam pietika tikai veselā saprāta, lai atpogātu pogas uz augšējās šuplādes atvērās vermuts un vesels vezums tādu pudeļu atgāza kakliņus gremdējās atmiņās un krāšņajā svelmē, lai nolietots |
|
šis ir mags, kam uztaisīta lobotomija, lai viņā nelien ļaunie gari
 |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |