| December 1st, 2009 |
|
nuja es taču sdomāju un lēkāju ar visiem vecākiem rēķinos un kabatās rokas turu aizmugurējās un zirdziņus redzu karuseļos un visu kārtoju kā ar kārti lauztu pārlekt nevarēs un tas mūs atbrīvos un leksim vienalga cik augstu varēsim mēģināsim izdomāt kalkulācijas simbolos izdomāt ledājus un lielus jūras lauvas cūkas begemotus pergamentus boguss un boiko nedienas sākas ar lustru virs acīm ledainas ainavas aitas dzenā pa lauku pa gavilēm dzenā lauvas medī medniekus ledaini skatieni un lienes tantes sliedes ledainos luvras muzejos ledainos sakvojāžos mednieku silueti ledaini vaimanā mēnesi nav ēduši dzestru asini dzestru ziemas prieku nav ēduši ledaini skatieni medīja ledus visiem pietika iekams nebija atģidušies ka ar to nebūs pieticis tik ilgam laikam lai gan tas bija nomērīts ar visiem iesmiem tik vien to bija atdarīt spējis ka ar visu to varenību nebija arī ko iedomāties un būtu pavilkušies no mūsu iepriekšējām dzīvēm ja nebūtu tik ļoti sakaitināti par bijušo varenību un mums arī ar to pietika tikai lepni palikām un staipījām gumiju lai varētu atkal piesēst un nedarīt neko lieku un tikai vaimanāt par pāridarījumiem un skeptiski izturēties pret skatieniem lieldienu rītā ar birutas mārupes māsīcas mājas vietu un ledainu skatienu gubiņu meža ezerā bija arī ievīstīts kāds skeptisks jauneklis un baidījās vaimanāt ka tik nav par lieku tas viss mūs uzgūla kā priežu zariem uzgulst skepse un mums bija iedarbināts ledains skatiens lai tas visiem iedarbina pa muti ar lauzni un dienas pagāja visādi citādi lepnā garā un mums bija pat ierosināts piekodināts atlabt lai tas uz mums neatstāj pēdas jo mums patika visu darīt pa savam prātam un nelietderīgi laiku nešķiest jo tas bija visiem ierodošamiem saziepēts un skaisti izlikts pa gubiņām bet mēs tikai lauzām szarus un skrāpējām lidotājam acis ārā no pieres izkabinājām un lauzām ārā no pieres zariņus un tad tā vietā kā lepni slimnieki lepras krāčainās aprises nozuda mūsu skatiena viss lieliskai cirkus ledainais skatiens mūsu skatienam nozuda un ledus bija pavilcies uz mūsu atnākšanu un tas bija atvijies nost no mārupes stacijas lai pavirši skatītos buratino izrādes un mums nebūtu kauns aprīties |
|
aprīties pilī un muižā un parkā aprīties ar galvu sūnās un garā zālē bet tur apkašā zvēriem pazemes ainas un asinis arī dzīvo ķermeņos lai lieki neklaigātu uz trotuāra tās savāc kopā visas ainas un sūnās dēstī laikmetīgu mākslu ar laimes nesēja sejas izteiksmi rakņājas podiņos un slaka to kas nebija tīrs pirms trotuāra un ledaini skatās uz visiem ierobežojumiem un nedienas pavedina ar lepnu skatienu ar leprikorna skatienu mūsu vidutājos iesēja ledainu skatienu un mundieris ledaini apdzisa ar visu pantomīmu un gludeklis pavirši skatījās uz mums lai lieki nevandītu mūsu apziņu un lietainās dienās bija pelēki krekli savilki ar bantēm pie ausīm karājās ledaini skatieni un mušas ar mūždien aizrādītu skatienu pirkstus bāza ledainos skapīšos un ledaini skatieni mūs apvārdoja ar visiem mums bija ko darīt tik ilgs laiks bija pagājis un dienas pavirzījās pavizēja mazliet nenopietni šalkani un drūms skatiens pavīdēja starp alejām un lietus lāses bija manā ēbejā ienākušas ar skatienu kā prezervatīvu un mums bija apvārdots ledains skatiens no mums bija atkarīgs strups launags un dienas lietus lāses un ledaini skatieni mums bija ar visu prezervatīva svaru uzgūlis dienas beidzamais kadrs no leiputrijas viss vienās un divas dienas viss vienās viss bija tik stipri saistīts ar mums bija caurs prezervatīvs tas lāpīja dienas un diegi karājās kā leprikorni pa logu un liegi slimnīcu lauzīja rokas lauzīja staipīja kaklu klapēja muguru klepoja ausis mums bija lepns prezervatīvs mums bija izvēles brīvība un iela kas sākās pie dzemdību nama patvaldības dzīvokļa mēs nedienas bijām tik stipri sasituši ka mums bija ēbeja biļete uz ibicu un mums bija jālido lai vai kas un mēs lidojām kā jau tas pienākas lieks vārds sastapās kilometrus grauza un mēs lamājāmies ar tik dikti pārēstu seju un pārmaksātu biļeti mēs lauzījām rokas un krekšķinājām praviešiem kaklu no launadziņa no lindraciņa lecinājām bietītes un klaudzinājām skepsītes un launags jau pienāca arī un strauji sakārtojās launagam astē un ledaini skatieni atgriezās no ceļojuma viņiem bija bāli ceļi |
|
dzelzceļš bija pārblīvēts ar debesīm es tur neko nevarēju darīt varēju pasaukt prožektoru un protektoru protežē varēju pasaukt bet to nedarīju jo biju gana lokans lai tiktu ar savām problēmām galā pats tā arī izdarīju ka pastiepos pret logu un novilku to pie zemes tur mušīnu dažas mušas un tad palaidu vaļā vēlāk viņš stāstīja ka es viņu tur esmu noturējis vismaz dažus mažus dzīvnieciņus bet labi zinu ka tik ilgi nebija nevarēja savākties tāds kvantums jo es labi par sevi domāju brīžos kad moku svoločus un viņš bija atmennijs nelietis bija tādus kalnus sagāzis ka nevarēja tikt vaļā no domām par sevi lai kāds gadalaiks apkārt nestaigāti es ar ragavām krāvu baznīcai pa logiem tā sarāvās čokurā un pēc tam man bija jāstāv imigrācijas pārvaldē kaut kādu diennakti or so un tad es pie sevis nozvērējos ka nepatikšanas vairs baznīcai nedarīšu jo tur sēž iekšā vīrs uz d burtu vai arī vīri ar vienu vārdu visi vērpj vienām ragavām terasītu mazu aukliņu aiz kuras pasaukt nepatikšanas pār savu galvu un tad jau labāk lai sniegs beidz aloties kad es pa bruģi ar īrētu dzīvokli dzirksteles šķiļu tad uz mani no baznīcas saktās ikona caur labierīcību lodziņu un es viņai lasu priekšā grāmatu kā sagrābstītu pazemes kultūru un viņa man saka šo izlaid autors ir bijis glups trīsdesmit mušas tad atkal nācis pie sevis bet vairs neesot spējis redzēt savas kļūdas bet tu turpini vien es atstāšu kādu savā vietā noklausīties tavu sprediķi man ezītis nodedzis jāaizdedz jauna desiņa tūlīt atnākšu izmērkšu tevi nacionālā tējā un ūsas tev nekad neaugs būsi sprauns bez apmatojuma un būsi mans mazais mīļais albīns vīrs uz d burta visus mīl bet tos kurus nemīl slīcina zvārdā aiz ausīm tur un gaida neko negaida para jāiet apraudzīt rudzi kā neaug kā viss izdomātais uz d burta ar identifikācijas karti starp zobiem zosis kaitina barankas kaitina zosis kaitina metina laminātu un koši sarkanā starā lēkā kā būtu uzkarsēts tā takš skatuve nemīz teātra mīļotāj tavas bikses no pročnā audekla, bet es tevi pasargāšu kā mani pasargā vīrs uz d burta un mēs visi kopā griezīsim rupjmaizi ar medu albertam kaulam par godu un visai saeimai sanāks smiekli par mūsu izdarībām tad jau labā sēdēt latvijas bankas seifā un pīpēt karičņevije naski jo tā tas mūsu kungs un noteicējs mums ierakstītā bandrolē pavēlējis nolicis karoti un kuražit kaut kur pa karēlijas sniegiem un mākoņiem neaizmirstulītes ravēdams dibenu gaisā saslējis kā tāds lielībnieks lielgabalnieks tālbraucējs un tālšāvējs jo lielāks izpūtējs jo treknāka oglekļa kvota |
|
ciest nevaru tādus, kas meklējas. besī arī tie, kas ir atradušies |
|
hesus tek kā veca baterija. gan jau tīņi aspiranti saslaucīs |
|
kompračikosi sūtītie dzērvenes nedienas maļ ar tādu sparu ka ūsas skeletos pārvērtušās un pārvēršas bet nedod man pastarpienu un dienas paiet gludi kā pletne kā pētnīca un bibliotēkā savvaļas rozes aug ar pletni un skābūzī laužas iekšā meistari ar margrietiņām un laiza avenes nedod man pieskarties avenēm laiza aivieksti jūrā iekšā laida pa kuģi pa djerevņu un stiklotos kapilāros būroas ar rozamundi aiz stikla lauzās uz augšpēdus atgāzto skapīti lauzās tik dikti ka ar to nebija gana medīja stulbeņus ar garu gaismas paviljonu augšā bija sastapušies un lodāja krepapīri un stiklotos onānos ledāji bija atnākuši klaigāt par mums bija atdalītas jūtas metušās straumē mēs ar gaismas barikādēm lauzāmies tieši vārtrūmēs un gribējām sastapties ar stiklotiem bumerangiem un gliemežiem kilemandžaro un sniegs palika lipīgs ar durstīgām īpašībām metās kraujas glāstos un likvidēja strupas ierunas ar gaismas marionetēm marinētā līķī kailgliemeži mani sita ar garas izturības baterijām smieklīgi tas viss izskatās no lejas daļas kur televīzijas tornim piešķiebts knābis mani līķi meklēja ar starpugunīm un garām brauca sēklinieku mašīnas ar trauksmes signālu lielo smārdu un gaviles nebija apdalītas sadalītas sētas mietos un sēkliniekus biedē ārā no dārziem lai tie laupa sētas un vienatnē masturbē uz lieveņa mēs arī to visu iegaumējām un kvalitatīvi sabradājām visus palikušos līķīšus un lauzām savu solījumu pret soliņiem netašķīties jo tas mums bija viens pīpis cik tas drastiski izklausījās, tādēļ mēs atkāpāmies atpakaļ dažus soļus un ollektis mērīdami atjozām kabatiņas mazos nazīšus tintē mērcējām kečupā tomātu mērcē mērcējām zābaku purngalus un pirdām cik jaudas cik daudz pārtikas bija laists zudumā zūdībā kā ogas uz kūkām māllēpes uz lūpām mēs puvām no iekšas uz āru pārrāva zarnas un ludvigs fon bēthovens baigi gribēja pīpēt iepazinās ar griezīgu skaņu un ņēmās to ķīlēt ar spoileriem lipināt klāt glamūru visiem tāda zampa negāja pie sirds un viņu izdzina no sivēna mātes vēdera un visiem bija lieli prieki un koketas bija priecīgas līdz ar mums kur var tā lepni sagadīties |
|
zemenes dzēra zemenes un vieglāk no tā zemei nepalika, jo vietas mainījās tās aizņēma citi un citas un bija gadu mija kad lēkšķēm vien dalījās nost no grupas saldsērīgi kaprāļi un vienkārši irindas karavīri ar zelta kuloniem ap kaklu kasīja ausis tautas brāļiem un plēsīgiem varoņiem skeptiskiem slepkavām oderu zagļiem lempuriem un lemurgiem stulbiem stulmeņiem pilnīgiem zābaku zābakiem stostījās skeptiski skatījās lodāja un lidinājās pāri visiem mūsu uguns mūriem kā skeleti zobus skaita lai atgaiņātu lunātismu ar visu sev pieejamo lunātismu mudīgi laupīja viens otram kulonus un dumpīgā garā briljantiem kaisīja savu naidnieku atdusas vietas ar kaprāli sarunājām boikotu un gājām uz bolderāju dzert stipru pienu ar ledus kasti mitējās sāpēt ievainotā locītava krauklis nogūlās uz krūtīm un strēba stērbeles ārā pa nāsīm visas krūtis sadurstītas ar zelta adatu meklējot apslēptu mantu bet locītava loka biļetes dala ielūgumus nosūta pa pastu un skeptiski raugās uz atteikumiem ierasties bija obligāta prasība tāda kā alegorija ar mirstošiem invalīdiem ar galvu draudzību neturošiem bibliotēkas boikotējošiem boiko un putnu sievas ar skeletu skatieniem zobus makā sabērušas grauž sev ceļu uz sātu un slavu un sātanam nagi negriezti klīst pa nekurinātu studiju laupa sev apdares materiālus un līmē virs acīm un lūpām degunā stīvē jaunās bikses bet neiet tālāk par traheju tādi gari gadi iestājušies ka metramērs vairs neņem uz graudu dzīvības pazīmes tik slimi mēs esam ka pagrūti novilkt līniju starp esošo un prātam neaptveramo jo ilgāk skatāmies jo dāsnāks kļūst mūsu peregars |
|
dzīvoju dzīvi pēc brīnuma |
|
rakstīt neatrakstīties atvainojiet ka ienācu zābakos un neaizšņorēju zobiem durvis nedod dies ar iešanu panākšu tādu kā transu un gladiatoru cīņas varēs sākties augsnē kur iepriekš tikai trakie ar kapli un durkļiem lasīja avīzes un slēpās klētīs prasīja grašus un meta ar lepru kārtīgam skolniekam ar apkakli kā ledus lāsi un ledlauzis ar brūno lāci pie ratiem grabina stabules nelaid jūrā savu dēlu meite teica tēvocim skaties kā tas skatās manī gandrīz grib jau lekt lejā no stāvās grunts bet lācis saka ka pie rata stāvēs tik ilgi kamēr ziemeļu zvaigzne būs pie debesīm redzama tad dievs zevs nodusmojās trīspadsmit dienas un meta zibeņus sacēlās tādi putekļu mākoņi ka aizklāja aizbildīgajam strausam visas olas sakapāja rosolā un lienošais skeletes paskatījās zevam acīs un lika nosarkt pār visu mākoņu krāvumu no kā radās ķiršu iela ar visu riteņu fabriku un suņu skolu figaro ar mums bija sazinājušies itin visi skeleti un tagad varēja sākt vasaras nometni bumbas mešanā grozā ar tītaru tīteņiem un graujošiem grautiņiem tizleņi tirliņiem pārdauzīja māgas un savērpa zeķēs tādas kontrabandas preces ka visas jūrmalas smiltis nevarētu aizrīties no tā skata, kad vinila plates lido pār apvārsni un griež riņķī locekļus kā skatē un visi portvīna auto bija noparkoti iesāniski gareniskā protokolā un visas salvetes ievērotas neviena novārtā nemētājās lieka |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |