|
viņa izgāja pastaigāties ar savu kabeli. tas viss jau bija rakstīts literatūrā, tomēr viņa iegriezās tunelī. viņai pretim nāca garāmgājējs un viņa palika slikta. reiz tēvs viņai bija licis turēt rokās viņa nostrādātās rokas un blakus darbojās automobilis, viņi atradās noliktavā, tādēļ viss tika likts pēdiņās. tas par taviem radiem, viņš teica un norādīja uz savu tēvu. tas par viņa garajiem matiem, par mana tēva garajiem matiem, mīkstpēdiņš. viņš juta, ka tuvojas kādai aizliegtai robežai, tādēļ piepeši pieleca kājās un piesteidzās pie sava tēva, lai uzzinātu pašapliecinošas lietas. bija kādas matemātikas vakars, un notika cīņa ar uzdevumiem. cauri dūmu vāliem ritēja gadi. daži palika garāki, daži sakoda zobus un cīnījās. tu tikai ej uz priekšu, tēvs viņam bija pamācījis, strādājot darbnīcā. kad vasara beigsies, manas eļļainās rokas tev vairs nevarēs palīdzēt, viņš teica un noskrūvēja mopēdam kādu detaļu. es esmu tavs tēvs, tev nepielec?! viņš piecēlās no gultas, kurā bija pavadījis vairākas stundas un teica - tu smaidi? bet, kā ar visiem pārējiem jautājumiem? tie, redzi, ir tavējie, es esmu vadītājs, un ir vakars. apkārt klejo cilvēki un zēni. puikas viens otram rāda, ka viss ir kārtībā. nāk un iet, kāds paliek, reizēm atgriežas mājās, pret rītu aust saule, tas notiek pārāk bieži, tomēr gadās izņēmumi. kad tas notiek, viss sakārtojas pats no sevis. labi, ka es nepaliku, viss tāpat ir kārtībā. mēs ar tēvu nācām no veikala, bet viņa palika nopakaļ. es paskatījos uz viņas pusi un redzēju slieksni, kas attālinās. es tiecos domāt, kā tā man atmaksa par sacelšanos pret valdnieku, bet mans vīrs teica, lai es turpinu tā darīt. kā mēs zinām, pusaudžiem galvā notiek dažādas nepieņemtas lietas. pirmais iespaids var aizķerties, un uz to nav patīkami skatīties grupas bildē, turklāt neaizmirsīsim, ka tas ir uz mūžu. Ričards bija jaunākais no mums un arī izveicīgākais. brīvībā pavadītie gadi viņam bija piespēlējuši tikšanos ar Alvi, kas dienas laikā slēpās mazdārziņā un mājās atgriezās tikai tad, kad neviens no vecajiem neskatījās. galds bija klāts, un nekā netrūka. viņš atsaiņoja dāvanas, vakars bija vējains. tilts mazliet šūpojās, un mazākā kļūme varēja visu salaist grīstē. grupā kopumā viņi bija četrdesmit viens zēns un divas meitenes. visi dzēra. visu laiku uzvarēja Ričards, bet uz galda bija kaut kas vairāk par kamaniņām. nav jābrīnās, ka bārs ir tukšs, kad alus beidzies. līdz rītam pietiks! Klāvs bravūrīgi noplātās, bet stundas plok tāpat kā kaimiņi, un kāda vientuļa meitene man uzzvana. esmu mājās. apvaicājos Alvim, kā iet Ingai un visu pamazām noskaidroju. arī nakts ar gariem zobiem iet uz beigām, un ar šo meiteni mēs vēl satiksimies. palēninām soli un sakļaujam viens otra roku. pirmo reizi es jūtos, ka varu Alvim uzticēties. šis gājiens man patika, tas bija uz goda.
|
|
|