|
gribētu lai kāds mani intelektuāli samīļo |
|
tādu brīvo plūsmu kā šai tantei es vēl nebiju redzējis. kaut kur gan biju un jutos nelīdzvērtīgs kamēr beigās sāku ostrīt un atkal nonācu nelielā vipendronā
 |
|
i wrote this peace this morning kad pamodos pēc vieniem un biju šokēts par vēlo stundu, bet neskatoties uz to piecēlos ar briljantām idejām par trubu tuneļiem ko tūlīt liku lietā un kas man sagādāja sen nebijušas aizmirstas patiesākās jūtas
Civils, karojošā skudra bija iznācis pastaigāties, lai nonāktu pretrunā ar vienīgo
leikoplāksteri. mēs rūpīgi viņu uzraudzījām ar domu nokārtot savas darīšanas un laisties prom, lai nerastos sarežģījumi. kad kopējās ainas bija atrisinātas, mums atlika tikai savākties un savākt savas mantas, tas netika no mums daudz prasīts. bija pienācis laiks izlikties par cilvēkiem, un Civils tikai labu gribēdams izkāpa no amfībijas, sakārtoja savu matu sakārtojumu un rokas matos ielicis un izbraucis cauri visām amēbām, kas nedeva mieru saldkaislajiem sapņiem, bija gatavs aizstāvēt savu dzimteni. kad es savu kāju spēru CIA birojā, mani uzņēma laipna un smaidīga kundzīte. kā jums klājas, jaunais cilvēk, viņa apjautājās un izrādīja visādu citādu laipnību un viesmīlību. paldies, es klājos labi, es atbildēju, esmu jau izklāts divās hektogrammās u bruģis vienmēr mani labi pabaro, kad esmu atpūties savās lauku mājās, jo tāds ir mans liktenis un es tam piebiedrojos lai kur tas ietu, lai kādu ugunskuru tas nekurtu, kaut vai kurtu kobeinu novest līdz pašnāvības mēģinājumam, tas viss ir mūsu biroja darbs, esiet sveicināta laipnā CIA kundzīte, es ceru uz ciešu sadarbību jūsu un mūsu departamentu starpā, bet tagad pāriesim pie mūsu šīvakara darba struktūras. es gribētu norādīt, ka galvenais atspēkojums jūsu prasībai tiesā pret mūsu priekšsēdētāja priekštečiem ir bijis ačgārnu priekšstatu rezultāts, tādēļ es jums ierosinu, bet jūs parakstāties šeit, paldies, un visu labu. kā jau manas lietas gāja no rokas, mja, tā es visas savas šībrīža darīšanas nokārtojis varēju pavadīt alikušo laiku kafejnīcā, tādēļ nelikos traucēts, kad pāris blakus esošajos iestādījumos eksplodēja bumbas, es nevarēju likt traucēties, lai gan viss apkalpojošais personāls bija sacelts kājās, tādēļ es solidarizējoties ar darbaļaudīm arī piecēlos kājās neatraudams acis no savas lasāmvielas, kas tajā nelaimīgajā vakarā bija tās dienas rīta avīze. es jau minēju, ka galvenās garšvielas manas karjeras pārtikas groza masā bija izrietējušas no dažādām neveiksmīgām sakritībām, tādēļ es jo īpaši biju izbrīnīts, kad pie slīdošās lentes parādījās cilvēki ar sejas maskām cits vienkārši aizklājis kādu sejas daļām un smiedamies piedāvāja viesiem konfektes, bet es kā augstu stāvoša amatpersona nevarēju tikt kompromitēts šādā divdomīgā situācijā un devos uz sev nozīmēto konferenci. šeit jāpiezīmē, ka mana organizācija plaši izmanto elektroniskos sakarus, un, kad sacīkšu zirgam ir piestiprināta raidlaika mērīšanas iekārta, mēs parasti atslīgstam savos krēslos un atļaujamies kafijas tasi par godu ļeņinam mūsu vadonim, staļinam mūsu lopam un slaucējai gaļinai prohovčukai kā vislielākajai cūkai Lielā tēvijas kara gados pavadītajās šmucēs manas gāzmaskas ir nošļukušas, šineļi kā netīrai jūrascūkai un šinšilas apgrauztais mandāts ar pirkstu nospiedumiem no asinis alkstošiem slepkavām man liek sarauties naktī kad man pienes siltu pienu, jo kāss ir tik nelabs ka trīc visas katakombas, ja mēs nebūtu patiesi kristieši, mūs jau sen būtu iznīcinājuši kaut kādi mutēti pazemes ciklopi vai pat vēl ļaunāj saplosījušas zvērīgas mājsaimnieces ar kuļamajām mašīnām un vienu no tām interneta pieslēguma sistēmām, kas ļauj brutālā veidā audzināt bērnus no pieaugušiem vīriešiem un tad palaist viņus lopkautuvē slaktēt miesniekus un viņu bērnus, bendes un viņu necilās sieviņas, pelēkās atvasītes, molekulāros ķīmiķus, kodolfiziķus, bendes meitiņas filozofes un katarsi sasniegušās sviesta pupiņas, lai līksmi svētki un lai ne pīles, ne spalvas, ne kas cits no tās planētas, lai nedod dievs un lai velnam atkarājas, kad tas liek savu nedrošo soli šajā nenoteiktības pasaulē, amen. |
|
Klaudestīne izņēmusi no ierindas savas zirgam paredzētās avis nolēma relaksēties un sastapties seju pret seju un teikt rrrr, bet bailes no tā mazākas nepalika, nekļuva, ja vēlaties izmainīt savas attiecības ar zinātni, jūs zināsit, kā tas atsaucas uz jūsu bērniem, bet bērni zinās, kā sastapties seju pret seju, ja viņu priekšā noliks divdomīgas situācijas. respektīvi sanāk tā, ka lielākais no māņiem apbruņojies ar pacietību liks ciest saviem tuvākajiem, kaimiņiem un visiem, kas klajā laukā būs sadomājuši būvēt apmetni un atmetuši jebkādu cerīb sastapties tajos starplaikos, kad galīgais spriedums zemē nomests un aizmirsts aiz trejdeviņām atslēgām nolemts lēnai un mokošai nāvei nāks klajā ar paziņojumu, kura lietderību mēs stāvus sēdošie un miegā burkšķošie nevarēsim svētulīgā mierā noraidīt par visu pāri darīto, ja vien mūsu prātos nespējīgi runāt pastāvošie neradīs savu izskaidrojumu šeit un tagad nemaz nerunājot par lietderīgo pestīšanas nišu tieši mūsu namu priekšā, bet par lieko pēc tam, tagad par burtiski visu pēc kārtas. nojume bija saplīsusi kopš tiem laikiem, kad mēs jauni zēni būdami raidījām signālus kosmosā lecāmies uz vecākiem rūdītākiem un pieredzējušākiem cilvēkiem viņu viedumā saskatīdami draudus savai izaugsmei un radošajam potenciālam, ko par vieglprātīgas manieres dzītu novusu bijām atgaiņājušies gadsimtiem ilgi un nespējuši rast risinājumā mierinājumu tikai tādēļ, ka mūsu pašu lepnums neļāva mums izrādīt vajadzīgo iecietību, kad situācija nonākusi sprukās deklarēja savu maksātnespēju un atstāja mūs ar plikām rokām ko kūnās sakrautie vecišķie tēvišķie un iņjaņ speciālie atribūti bija no visas sirds mums vēlējuši nespējā spējā aizmāršībā un ikdienā tā mēs lauzām savus ceļus caur baļķiem ledājiem kaku piesmārdinātām barakām stigmatām stingriem nosacījumiem ņemot aizņēmumu un laužot solījumu klusēt kā solā tā mājas apstākļos iekurtā ugunī vienmēr varēja salasīt aizejošo avīžu speciālās reportāžas par zemes briedumu un mūsu sīkstajām iegribām gremdēties zāļu stereogrammās un lietpratīgi gaiņāt pirkstu pāri laukiem pilniem sienāžu dzestru pilienu un lidojošu vāveru nejau ka tas mūs satrauktu nemērā mēs vienkārši bijām sakopojuši visu spēku kas ar klaudzošu sirdi izsistajos logos bija kā rāmis marionetei uz vaļīga gurķa sālī izvārtīta pludmales smiltis vēl uz mitrajām lūpām mēs gavilējām no pēterburgas gailenēm no mastrojānī un no plikadīdu cirka mums bija savs rezignēts iemesls kalpot paklupušam kungam tam dervišam ko par prāta važās niecīgu varbūtību sološu mūsmājas un jūsmājas un visas mušas ķercošs koris gribētos vai vajadzētu mēs rādīsim laiku un jūs uz mums kliegsiet apturiet stop |
|
|