| August 7th, 2009 |
|
man vajadzētu ar sevi vienoties par kaut kādiem pamatstandartiem, bet nekas nenāk prātā |
|
varbūt rīgas centra iedzīvotājiem piestāvētu ieroči ar lielu tāluma maiņu |
|
kalibrs ir viena lieta, tad vēl ir kalibrējums, un arī sprūdnim ir sava loma spēlējama. inerts. espanders pieliecas mazliet uz manu pusi un mēģina ielocīt velo riepu. siers aug ķirsī un tā sezona ir beigusies, paliek tikai iepakojums, no kura vēl šo to var nokasīt. un jūs to sauksiet par izglītotību? viņš trennē muskuļus vai presīti? aizmirstiet, kā jau es teicu, jūtos inerts |
|
pandēmiju pasūtījāt? jūsu virulence |
|
es ābolu ēdu tā, kā varētu darboties ar rūtiņu papīru. students rudens neatver |
|
es trīs gadus esmu strādājis uz ielas, un es jums varu pateikt šo may francis glukozis be with you |
|
tas, vai mēs esam gatavībā, galu galā ir atkarīgs no literatūras |
|
tas nebūtu nekas. īsumā, ar to pietiktu |
|
netikt industrializētiem, bet var būt sliktāk; mēs esam |
|
citi liecinieki nekā viņš pats. tieši tad viņš sevi iztukšo |
|
cilvēkam asinis sākas tad, kad viņam to vairs nevar būt |
|
īsumā, objektīvo mītu iedvesmoja šīs pretrunas. pretrunas, kuru utt. galvenais nosprie ogotājs guntis rakars kačā riepas nedari blēņas uz mašīnas sliekšņa izrakt pieneni ar lielu rādiusu rādīt bertoldam kā jūs lūdzu sauc un dot mutes |
|
jūs domājat, ka jums ar mani ir grūti? padomājiet, kā man ir pašam ar sevi, viss monitors lapiņās |
|
darbs, bet tajā pašā laikā tas palīdzēja radīt apjukumu. ja pēckara industrializācija palīdzēja atbildēt uz dažiem nemitīgiem jautājumiem, tad perturbācijas perioda norieta laikā radās zināmas grūtības ar municipalitāti. es izgāju priedēs vaimanāt pie centrālajiem tēliem, bet vienīgais, kas man tika atlicināts, karājās augstu zaros un tikai ar īpaši sirsnīgu neatlaidību varēja panākt kaut ko no ikdienas atšķirīgu un tas stimulēja visai labi tos prātus un rumpjus, kuri bija izsalkuši izsamisuši ledainās acīs krauklis neizknābs pat zīlīti no suņa zobiem un raudas un ragutiņas asināmie dēļi un dēļi bez jebkādas piesaistes vienkārši brīvi blandās apkārt slidinās pa rasainu zāli un aiz nojumes sienām zāģuskaidas saēdušies vai vienkārši bikses nolaiduši un tad to piemirsuši, bet laiks iet, skaitās ciparnīcas jau atkal jāmaina zāģa lenta un ar virpotājs tāds izkaltis izskatās mazliet piepūst pelašķus un rimtā gaitā apstaigāt visu, kam ir kāda vajadzība |
|
daudz kas atkarīgs, 53 profesionāli pieredzes cilvēki, ārsts, dzirnavas un tas vīs nītā iesaiņojumā paciņa šur un tur sanāk visnotaļ laba makšķernieka veste un tas viss laikā, kad grūti ir sagremot pat elementāras struktūras gribētos zirņus, bet tos neļauj viens, otrā galā neļauj citu pieskārienu rediģēšana un laikmetīgās mākslas tuptūzis sēž uz karietes paliekām un kož lūpās gribētos padarboties ar pātagu bet visi zirgi pieguļā visi puiši pieguļā piens iet pāri malām un neviens koks neremdēs slāpes pēc zinātības pēc novatorisma retorikas un jauninājumiem tikai zebras ar savu nokareno vēderu palīdzēs atmizošanas stacijām precizēt savus standartus un izvirzīt prasības ar izvirzījumu vajadzīgā leņķa vajadzīgā radiāna un sinepju krāsas mākonis pār ledāju radīto strāvojumu |
|
dators runā riepas, runā rīgu, redz vecu cilvēku, kas ir daudz redzējis, daudz lasījis un kļuvis par literāru cilvēku, par mākslinieku, par donžuānu. viņš ir sasniedzis mūžīgu eksistenci un precīzi to demonstrējis ar to, ka viņu interesē tikai nožēla. šajā ziņā viņš atturas no baudas citēt tekstus, ko kāds varētu atpazīt un pārbaudīt |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |