|
ja es iziešu ārā bez karoga, mani nearestēs? respektīvi, kas man ir jādara, lai es zinātu, ka mani var droši arestēt, bet nearestē? |
|
es atvainojos, bet loģika ir daudz sačākstējušāka par visu citu. var protams stādīt loģiskus vienādojumus, lai galā sanāktu vēlams rezultāts, bet tā jau pati par sevi nav nekāda loģika, tā nav prece, kas atbilst direktīvām, tā nav standartizēta, es nezinu, kā tādu ēst, tas ir, es zinu, bet man ir pa muti neizrakstīts likums, ka es nedrīkstu to zināt, tas ir, es to, protams, varu zināt, to man neviens nevar aizliegt, bet es to nevaru nest kā ciemakuli, tas ir, es jau to, protams, varu nest, bet mani nesapratīs, un te nu ir tā lielā oga, pie kuras piespiežoties var iegūt protektorātu. respektīvi repetatīvi (mēs domājam, ka varam iziet ārā un sēdēt uz trubas pie ūdens). radikāli pareizticīgi, radikāla ūdens krātuve, radikāls debessjums un pāri tam lido divas raķetes atstājot trajektoriju un nododot lielās istabas griestus |
|
jūs saprotat tikai to, ko jūs esat sapratuši, to, par ko esat ar mani vienojušies, piemiedzot aci, bet jūs nesaprotat manu jauno partiju, visu garo vagonu, kas tipina uz insektu kājām un kas jums nāk augšā pa kājām pa rumbulu izvazājas un tur kaut kur uz skausta sāk piketēt ka viņš negrib zemenes ar rupjmaizi, bet, ka viņš jūs tūlīt nogalinās. respektīvi repetatīvi urrā sauciens viens div trīs pietupieties dzērāji un maukas piespiediet pirkstu pie deguna uzrunājiet radio mēs velsimies kā pātagas sarijušies un mums no kabatām birs nauda. proti, es jūs iedrošinu, es jūs slavinu un kodolkaru kaklā karinu |
|
|