| April 27th, 2009 |
|
brokastīs nokļuvu bet atpakaļ netiku ko darīt kad ēdiens uz galda tiek uzlikts tūlīt un ko teikt kad kabatas tiek iztukšotas sakošļātās dūres prasa pamatojumu ja es kliedzu tad atbilde ir klusumā un es nevaru runāt vienkāršos teikumos bet ja es visu dienu strādāju zilās debesīs tad galds uzklājas tūlīt un kabatu saturs tiek izlikts uz galda un viņi saka ka tā tiek veidota patiesība tad es piezvanu lūžnu uzpircējam un sākas disputs par to, kurš mani sakratīs un izglābs, kas man nodzīs matus, bet ja es strādāju pa dienu tad es pieceļos guļot lejā un saku tā ir laba iespēja trāpīt un nekas nav tik vērtīgs kā caurums zemē /ģitāras pavadījums (viss ir sūds) |
|
es iekliedzos un palēcos pagaisa visi putekļi un logos nosēdās os sistēmas magnētiskie lauki es pieķēros pie pudeles un sienas sagrīļotas atstāja pievārtes miskastes es nolauzu o burtam kāju un laidu pa pleskavas šoseju satikt marionetes kas man nesa tomātu stādus es ielauzos svešā teritorijā un mūs uzrunāja trešajā personā ar krevetēm uz lūpām un es tikai staigāju staigāju līdz nonācu kāposta kacenā un murmuļi ar pārplīsušām lūpām mums stāstīja kā tas ir uz visu raudzīties caur marinātiem ķiplokiem es nolauzu strutupūznim uzgali un noslaucīju rokas ovālā priekšautā lai mani nenošauj uzreiz bet lai vispirms ievaino un tad atstāj noģīpt svešiniekiem uz rokām mani nesa ar prātvēdera izteiksmi sejā un maijas miglas domīgās prātulas iznēsātajā deķī lieti noderēja lai es to visu iztēlotos kā pelnītu salūta vietā iegūtu apskāvienu bet manas puķes no tā visa nebarojās tādēļ abonomentu nepagarināja un laizīja ārā visas iespējamās uzslavas un grabažas pašas sev sekoja pa pieputējušo ačgārnības pagalvi un mūs jau arī tur neviens negaidīja mēs krācām savos sabužinātajos matos un mākslas skolas absolvents ar cirvīti aiz krāgas bija nomērījis precīzu attālumu līdz ārējām robežām un grasījās uzslavēt mani par palīdzīgu roku bet tad atģidās ka nopresētā kartona skābie ... mielavs uz visiem skatījās ar gaišu prātu un es pār tiltiņu pārlekušais biju nospriedis labi sadoties rokās un kailās gumijas baigā ātrumā klabinādams iznesu ārā visas iespējamās uzslavas kas man nepiederēja un spieda uz dīkdienības dzīslas tas arī bija beigu sākumā paredzētais ieskicējums un es negrasījos atkāpties no saviem nodomiem bet atguldīju piekabi uz seklā līdzenuma un laidu pār matu ērkuli ar kaprona diedziņā iesietu skrūvgriezni lai paldies teicējiem būtu savas iespējas to atguldīt mušmiru līdumiņā un gaiņāt odu virzienrādītāju nost ar kurapatkām un citām izcilām piemēru laupītājām mūsu neviennozīmīgajā slikto garastāvokļu krātuvē es ielecu un iepletis acis gaidīju kad no sprosta pavērsies no meža izbēdzis un tad patagonijā atgriezies bet nevar jau uzsliet murskuli ar barbiturātiem tajās iekavās kas mūs ieskāva un ieskavoja ar brangu naudas maisam līdzīgu un sniegpulkstenīšu laizītavas numerācija piekāvusi savus sāncenšus mūs sakombinēja krizantēmu pušķīšos un laizīja tik tālāk kamēr manas sniegbaltās rokas atkāpās drošā attālumā un kariķēja klūgu griezējus ar baisiem uzvārdiem un sniegā izkašātām mirstošām atliekām bija jau arī laiks manas ieniezējušās skepses punktos iekarinātās mugurkaula skārdenes iedibināt lai nestu peļņas manās runas manierēs un ar piedziedājumu sarunājušais kleperis iznesa siekalas pieguļā un nestāvēja uz vietas ne brīdi jo man līdz plkst. pieciem vajadzēja paspēt uz laidaru un tur nokārtot šādas tādas un es jau arī biju uzcītīgs savās izslavētajās miroņu ganāmpulkiem atdotajās bet tad no mums iznāca kā nelāga ķibele kuras piecūkotās erekcijas nenovīdība bija un palika uz mūsu sēžas sāka izsisties sili un ielejas bet kāda sakņudārza greizajā ratā mūks noķēra bizbizmārīti un nelika to mierā visu laiku kamār dārzeņu veikalā es runāju EN valodā burvīgi vaine kamēr ausma atkal ieperinas pundurim niekalbim izkaltā nabassaitē kā tas no mana priekamājas balkoniņa bija visiem ar vēzienu apriebies
|
| princese, kas pieveica kūciņu | 06:53 pm |
|---|
|
ar to arī daudz kas tika pateikts un mūs visus sabāza cietumā es nesekoju savam garīgumam, jo man gribējās nodibināt saules pilsētu šajā ielenkumā ko no mums nebija atdarījuši lielie ļaunie pūķi mēs lauzām ārā rokas ienaidniekam un sargājām savus bērnus no klejojošām ordām bet galvenais iemesls kāpēc mūs visus sabāza cietumā bija cits par to visi klusēja visi tie bija izsenis zināmie brāļi cietēji un nežēlīgi cīkstoņi bet viņu māsas cīkstoņas un ar desām bruņojušies viņi uzglūnēja man ik uz soļa kad es pa bērzu birzi bezmērķīgi klīzdams biju uz klizmas uzdūries un ar kārklu ērkuliem atgaiņājos no uzmācīgajiem ta ne trosē iekārtiem odiem ta ne prātu izkūkojušām odzēm bet viss beidzās labi jo manas samākslotās sāpes ieņēma sēdvietas ministru kabinetā un manas dienas bija gandarījuma pilnas un nodrošinātas bet man ar roku bija maz sakara tādēļ pievērsies tumbu uzbūves izpētei nonācu pie slēdziena ka viens no mums visiem būs izredzēts arī šajā nedēļas nogalē un beigās briesmīgās mokās sakot "mmm" mēs brauksim ar slēpēm pa slīteres rezervātu un kniebsim viens otra kapucē |
|
varējāt jau man kaut ko iekomentēt. es gaidīju. tie, kas nekad to vēl nav darījuši |
|
man starp citu ir jaunas bildes. izskatījās skaistas. kad tikšu pie kompjūtera, tad ielikšu |
|
alus beidzies palicis tikai kefīrs to pateicis sagribējās iedzert, ko arī izdarīju, tagad jūtos paēdušāks |
|
esmu tāds kā uz nakti atstāts raugs lien lien pāri kad pārlien tad lien lien atpakaļ un nevar nekādi notrāpīt līdz ar maliņu bet arī tad jau nav labi, tad lamājas un saka bļe kas tik stulbi ir iepildījis kad ceļ pie lūpām tad sagrūstās un līst pāri es jau vispār varu pieplakt pie grunts un lūrēt pa spraugām varu varu ja? huju |
|
ja es spētu būt draudzīgs un ieinteresēts, tad varētu uzlūgt uz teātra restorānu iedzert alu |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |