|
ūsainie procenti un bezdebīlu budžets |
|
gaisa vietā ir dzērums un es tur neko nevaru padarīt esmu iznācis pastaigāties dzestrajā gaisā un zinu ka man drīz nāksies skriet man tur godīgi sakot neviens nevarēs palīdzēt tāpēc es jau tagad trennējos sist sev pa kājām ar kārklu pīckām un trokšņoju lai traucētu sev koncentrēties un varētu labāk izlauzties labajām avīm cauri es arī vislaik domāju par trauksmaino sārta dzīvību kuras galvenais norobežojums mūs ir izdzinis tik tālu ka nevar izdomāt labu pārdomātu klāstu lai no manis tas nekad vairs nebūtu ierobežotā es jau arī dabūju kārtīgu dunku un tādā veidā reaģēju un devu iemeslu mani pažēlot kad no manis nekas vairs nebūs izdevības dzīlēs un tas ar to mani arī apgablvoja bet es vienlaicīgi arī sāku dzīt kā pūdernīcas klēts un man piepes bija draugi kurus es atgrūdu lai tie nebūtu tie lielie mānekļi ko tas pesticīds ir sūtījis un es kas biju galīgi sapinies pats savās skavās es biju no liesmām patvēries un turpināju dedzināties pilnīgā pārliecībā ka no visiem kodu ierakumiem mani var redzēt tikai par trim ceturtdaļām tādēļ turpināju gulēt ar gultu virs galvas un man sapnī rādījās kā es kāpju klintī lai ar pēterburgas otiņu tīrītu modernistiem degunu to man nevēlējās piedot saldkaisle un es biju viss vienās putās kad nonācu pie pirmā kontrolstaba kas ar mani sarunājās mātišķā balsī un piedāvāja ķīseli un man bija nomoda sapņi tik lielā mērā apnikuši ka es biju ar to uz vienu roku un man atkal ienāca prātā tāda iedomu vācele ka es ar tādu bomi dabūju pa ceļgaliem ka saļodzījos uz taisnas vietas bet muguru iztaisnojis uzstutēju vienu cisternu un gāju tik tālāk kamēr man acis nebija pilnas ar zemi no manis jau atpalika un es biju diezgan labā fiziskā formā tādēļ varēju patētlot gan vietējā teātrī gan ātri aizteigties tālāk kā jau tas ātram ziragam pienākas man nebija tas izdzimušais klaustrofobs uz galvas no kura es nevarēju tik garām un bija jau arī pēdējais laiks jo no visiem uzaicinātajiem es biju ieradies kā viesis pats savās viesībās ar garu gumiju vilku un mani bija piesējuši pie klints kur varēja itin labi nomērķēt pa manu ķermeni un raidīt tajā garozas un sekeletu smaidus kā jau teicu es biju izkāmējis nemērām in tas man netraucēja iet kā caralaika kapucei un bija jau arī savi iemesli es biju izlauzies no diviem tik iekšēji nelietojamiem stāvokļiem ka no briesmu vagoniem uz mani skatījās lopu acis un vagonos bija auksti es biju paslēpts starp tesmeni un locekli un man sūtīja īsziņas bet es to visu atmetu kā dartaņjans atmet cepuri uz pakauša un joņo visām desām garām un viņa draugi tikai kā piesieti suņi tiek lecienā parauti uz atpakaļu un kļūst par apsmieklu lellēm ar krellēm kā zobiem tā nagiem mēs dodam lielu atlaidi ja jūs esat mūsu kolekcijas mīļotājs un mēs jau arī dodam jums atlaides vienkārši tāpat jo mums kas esam kurli no dzimšanas jūsu pieturvieta pirms izlaušanās ir liels pagodinājums tādēļ mēs jūs visus cienājam ar konfektēm lūdzu paliekiet un es gandrīz jau arī paliku jo noticēju ka tā ir mana pieturvieta bet tikai pēc brīža spēju apjēgt un apjaust ko biju gandrīz nodarījis tādēļ turpināju ceļu lai izberztu visu mizu krāšņumu ārā no savas apziņas man bija palikušas divas kabatas un tajās žvadzēja novērotāju torņi mani jau bija sakāvuši daudzi un daudz man vairs nebija ko zaudēt tādēļ es pieplaku pie baltā mūra un sūcu ārā venēras no kāju starpām un lodāmuru viserioniem bet mani bija atmetuši skandalozie ieroči
|