|
ieksrēju istabā lai paziņotu ņemot vērā freskas un fiskaru no diviem viens bija tas izcilākais un es viņam atņēmu talonus atļāvu piesēst uz bluķīša un glaudīju galvu no tā nekas labs nesanāca mums uzglūnēja koku trūdoņa un lielu gabarītu dunoņa pa sliedēm atkal kādu aizvelk es paskatos pa loga maliņu un man virs galvas ir kaut kas tusnīgs tas noķepina visus rāmjus un ar mani uzsāk sarunu vienpusēja saruna izvēršas es attālinos manas rokas nepiederīgi vai nepiedienīgi uzskatīsiet mēs jau laumiņu bijām sacirtuši zaros un gabals pa gabalam saruna ievirzās taisnās gultnēs kad es apgulšos nogulēšu roku un nogulēšu divas sutkas un tad izbīlī pamodīšos visa galva un rokas rētās un baigi sūrst it īpaši kad iet vannā jau nu noturētu mani par tārpainu ārprātīgo šo cepurīti lūdzam nepiemērīt poe kunga klātbūtnē tas viņu varētu sarūgtināt bet kad no galvas noripojušās monētas \ es ierados stacijā ar duci dālderu un visus ņēmos bārstīt pa salto grīdu man gar kājām sāka rāpot cilvēki es gribēju kādam sabojāt aknas un nieres ar kāju iespēru ka nobūkšķēja mani asins ratiņi satrūkās man piesējās kāds vientuļš intendants un ar rezīnas steku ņēmās rādīt kartē kur mūsu zemē ir vissaltākās ziemas es biju viens no tiem tipiņiem kam nekad nepietiek es iemaucu policistam pa olām no aizmugures un klumpačodams neveikli aizķēru durvis ačgārni pakritu uz grīdas kaut kas bija lauzts bet es nebēdāju vienkārši brutāli parubījos (tas ir kā teikt aizmigu) un vēsā klona un man pa nakti aiz krāgas salīda daudzi simtkāji un es viņus visus izbaroju saviem muguras velniem tie uz kastriem izcepuši jestro gaļu nolipināja mani ar pārtikas vielām un mēs visu ēdienu izmilnojuši izklājām to sust uz nopļauta rudzu lauka pēdās kaut kas dūrās un es caur kāju pirkstiem spļāvu virsū visai pasaulei ļoti erotiska sajūta |
|
es esmu sava tēva tēvs kur jūs likāt manu zemīti ja paraugās no diktatoriska viedokļa ja konservs ir vienīgais izdzīvotājs kosmosā tad bēdīgas sejiņas rakstīja īsziņas kas par nelietību un nekārtību ar e vitamīniem elektroniskā paraksta kartogrāfu sapulcē mēs ieminējāmies par šīm neatbilstībām un mums izteica rājienu par korekti sasietu aukliņu ap pežu es nojumes skrandās stāvēju diennaktīm kamēr no manas aumaļu straumes asins pa pilei pa lāsei kamēr es turēju rociņu tikmēr cirkus laukumā būvlaukumā zirdziņi un pūķi nevietā paspēruši soli paklupa ap parabolas neseno pagātni mēs jau arī viņiem lācīti vilkām pār acīm bet galvenais strostētājs bija tas labiņais no kura mums nebija kauna un kuru mēs pār plecu pārmetuši kā sapītās pīnītēs iedunkāts sānā saslapināja biksi un nolaida poda vāku uzkāpa un ņēmās rakāties slepenajās slēptuvēs tik lielas bija viņa rokas ka nevarēja saskatīt skapi aiz saplacinātās muguras viņa tik slienainās kurpes visas vienos punktiņos un no mums bija iemūžinātā tēvareiz tik dikti sapikojusies ka es ar baranku ledaino skatienu nē es to visu atmetu man jau pašam neko nevajag es jau biju sarausis mantu kalnus varēju pat uztaisīt šrotu un pakārties |
|
viltus egons ods mušu karalis tētiņš tēviņš dēliņš dēļa urbjmašīna asinizatora sapnis kurkuļmētras un tās divas daivas kas palika uz perona kad vilciens atnāca atgāja ienākošajos sprostos bija kaut kas no tēvišķā bet vienlaicīgi arī man gribējās pamēģināt pielikt lūpas pie staļļa sienas un gribējās tā cilvēcīgi tā tēvišķi pār visu nāciju un zemzaru dzimtu pārklāt savas gādīgās spalvainās rokas mēs bijām tajās arteriālajās ielejās kur ziema atnāk pēkšņi un vasara neaiziet nelūgta es ielūdzu vienu no dzimtas pilīm savā necilajā meža būdiņā un šāvu iekštelpās viss pulveris kondensējas un man uz zosādas uzmetās kaut kāds dīvainas pumpas es sāku ēst vajadzīgos vitamīnus un tiku vaļā no izbīļa nesamaksājis ar savu veselību tas nu tā kā būtu pabeigts un sviedru lāses aiztecēja lielajā škidruma straumē mēs arī sēdējām pie ūdens un vērojām kā uzlbīst tā kāju vēnas tad jau būs par viesmīli nē nu nevajag jau niekus kaisīt gaisā tas jau beigsies nelāgi tajā ierunātajā materiālā kas par prātvēdera preses ieliknīšiem bija mūs aprējis no tv ekrāniem vismaz dubultiem pīļknābjiem |