Viena lapa - April 17th, 2009

About April 17th, 2009

12:01 am
man klēpī ir klaviatūra un uz galda ir divi datori un vēl viens dators ir zem galda

12:07 am
viir <-- tas ir tas, ko es urakstīju, domājot, ka rakstu ar otru klaviatūru. mana māsīca atvainojās par spamu, jo viņai pēdējā laikā bija licies, ka kļūst respektabla, bet viņas dzemde nevar nomierināties, viņa iet uz zoodārzu un baro zvērus kājas pa režģiem iebāzusi nekas labs jau no tā nevar būt paliks vēl bez kājām un viņas pežu arestēs policists vai kaut kāds netīrs zvērkopis no preiļiem vai arī no alūksnes vai arī no zanzibāras to nekad nevar zināt, no kurienes atnāks jaunais mesija varbūt viņš atbrauks ar kuģi un mācīs lidot uz puņķu masas un pārvarēt robežas nepakustinot ne pirkstu ne zirgu ne dievu netraucējot nedz arī nekakājot un lieki neēdot es var novēlēt tikai to labāko

03:22 am
  odu slepkava egons paņēma mednieku tuteni un sadūra kāda dārga auto durvis. tuteņa egonam mājās nebija, bet viņš bija dzirdējis par situāciju ar medniekiem, kas dzīvoa mežiņā pie benzīntanka. situācija pati par sevi neko nespēja pasākt, bet visa kopums bija ar to, kas nebija mūsos. egons paņēma šos secinājumus un bija nolēmis sadurt arī kāda konkrēta cilvēka auto, lai tādējādi parādītu, ka tā galvenie rīcības pavedieni, ka tie cilvēki kas rīkojās kā pavedieni egona rokās, lai tie no anekdotiskās pasakas izkāpušie rāpuļi, lai viņi liek egonu mierā, viņš gribēja viņš arī bija un galvenais stimuls gāzās no kājām viņš negribēja būt piesaistīts asimetriskiem spriedumiem par viņa piederību viņa kas bija viņam kaita un viņā bija tas viss viņš kurš bija kas un beigās egonam tā noreiba galva ka viņš piesēdās pie sava puslīdz dārgā auto stūres un sēdēja nekur nebraukdams lai gan enkurs nebija nolaists piemērotās vietās benzīntanka ierēdnis ar iedarbinātu motoru rokās iznāca klajumā un cienāja viesus ar vārītām olām jo galu galā visas tās ziemas mēnešos sakrātās vīna talonu atblāzmas varēja kalpot tikai vienam mērķim malboro cigarešu reklāmai bet aizsmēķētais kūsu murskulis kas jau trešo dienu kūpēja uz pagasta padomes balkona bija uzkritis uz nerviem kādam ietekmīgam darbonim, kurš savu iekšējo pasauli bija izvērsis starptautiskā līmenī un semiotikas džunļos zaudējis savu ģimeni bija nolēmis atriebties nejau šī vārda ierastajā nozīmē bet sazīmējis uz privātās tāfeles (viņam riebās skolas) slepenus kodus viņš nodevās savu dziņu apmierināšanai lai tādējādi atkodētu visuma slepeno elpu kas apslēpts to ir grūti atrast viņš murmulēja un skrienot krosa cepumus bārstīja tik dāsni ka visas putnu sugas kas nebija iebilstamas salīdzinājumam ar gaļēdājiem bija dziļi pateicīgas egonam ka tas laidis pasaulē šādu produktīvu dēlu kura garās ausis bija gluži piemērotas tam lai ieņemt imperatora nepateicīgo amatu jums saka ka mežā var redzēt ūpi bez maksas bet jūs ar saviem trim latiem nodokļos nomaksātajiem jūtaties kā visa populistiskā īpašuma saimnieki un esat gatavi tur rauties kaut no miera laukā lai vienā rāvienā dabūtu savā īpašumā kontrabandas kokaīnu gada darbalgas apmērā tas tā kā būtu skaidrs nosprieda egons un atzvilna kaut kādā krēslā kurš bija totāli izrauts no konteksta
Top of Page Powered by Sviesta Ciba