| March 13th, 2009 |
|
kas tad imanuēlītim jauns dzīvē es neesmu iespējams absurds paradokss āli un tālu aiziet uz mani lamājās bet es kā slieka ar smaidu uz lūpām pa esemesku šautrām un bargām jūrām mani nevarēja apturēt bet kad es sabozos tad manas ūsas bija drūmas es jau arī neko tādu neprasīju neparastu un nepieņemamu un vienkāršiem vārdiem runājot apsēdies biju pret dēļu grīdu lūdzmai izbeidziet mani izsekot un es paspurdzu zem dīvāna un kleitu garās rozetes kā babačkas uz sēņu lietu sataisījušās un tik turas un turas kamēr satiekas uz balkona un es vaicāju apvaicājos iztaujāju tencinu kamēr jau taša pilna un es piebriedis pvn čeks vaicāju vai nevajadzētu iekuram bet mani nogrūž no stūla un gaida kad piecelšos ar roku pastieptu sveicienam un bēdīgos burkānu ielikņos vaicāts kā tas no manis izsenis ir sagatavots es atbildu ka mani nevar tā vienkārši vazāt apkārt es biju no sākuma izšķīdis pa piekabi un tad kad sevi apzinājos mani apdzina un piespieda pie apmales apmaldīšanās ir laba priekš jums tā stimulē jūsu muskuļus un audus piebriedušajos iekarenajos griestos un drumslas un vislaik mūs izseko par barbarisku naudu piedzirdīti klejotāji bet nesamais mūs visus atdara un es ar ielāpu uz lūpām nesos garām lāpām un noliktavu cikliem lai izrevidētu savas tieksmes es biju piedodošs un atbrīvojošs un viss mans legālais stafs bija no vienas vietas atbrīvots pret arestu parakstīts. biju noziedzies un tagad uz mani raugās ar skatuves spraugām un pa lielam tagad ir mazlietots piens modes ateljē galvenā scēna noplucis dīvāns un apostīts tītars gaudo uz mums kad mums nevajag piedodiet peipusa ezera saldētava melnstrādnieku pūdētava no zemes ceļošs peipuss ezers ezers peipuss linča tiesa |
|
iešu gulēt un gulēt esmu bijis tādēļ lillija atnāk ar lielu sunīti un basām kājām es iesteidzos telpā un mēģināju sapucēties, bet nogrūztās piedurknes un raženie priekšmeti atļāva izrēķināties ar čiekuru kavalēriju es arī uzsēdos uz atmosfēriskās frontes un laminēju gaismas ķermenisko to jau mēs iepazimām kad bijām kavalērijā un ceturtajā rotā bet no rītiem un gāžoties ar spaiņiem nomocījušies un sarauti drazās gavilējām čivinājām piederējām svētai rasei un grabuļi kā līdaku sapali mundierī un ar labpatikas ūsām pār plecu mēs kavalierējām visu prērijas piederumiem asociēto un beigas izrādīja mūsu iegulsnes tik padevīgi ka olbaltumvielas nomušītās krūmu dūksnas un beidzamās piektklasnieka ūberuzcītīgās māsīcas ar grabuļu piespraudēm un numismātisma lācīšiem oranžā klaipēdā ikdienības vadībā pārdalītais smieklīgums un nevienam nevienā vietā tikai uz ciparnīcas |
|
kas notika ar manām acīm es radu patvērumu tajā, kas jau bijis un kas tu klajais akronīms melniem zibens spiedogiem pa benzīna piesmidzinātu apvidu ar gāzesvada zāles stiebriem sienaugšā ar nabas sasisto kakainīti meliorators piebrauc pie apvāršņa visiem pa nakti neguļošiem iedarbojas semantika mūzas piekariņš izkristalizētais siluets pie. nabukova luksofora |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |