Viena lapa - Post a comment

kas tad imanuēlītim jauns dzīvē es neesmu iespējams absurds paradokss āli un tālu aiziet uz mani lamājās bet es kā slieka ar smaidu uz lūpām pa esemesku šautrām un bargām jūrām mani nevarēja apturēt bet kad es sabozos tad manas ūsas bija drūmas es jau arī neko tādu neprasīju neparastu un nepieņemamu un vienkāršiem vārdiem runājot apsēdies biju pret dēļu grīdu lūdzmai izbeidziet mani izsekot un es paspurdzu zem dīvāna un kleitu garās rozetes kā babačkas uz sēņu lietu sataisījušās un tik turas un turas kamēr satiekas uz balkona un es vaicāju apvaicājos iztaujāju tencinu kamēr jau taša pilna un es piebriedis pvn čeks vaicāju vai nevajadzētu iekuram bet mani nogrūž no stūla un gaida kad piecelšos ar roku pastieptu sveicienam un bēdīgos burkānu ielikņos vaicāts kā tas no manis izsenis ir sagatavots es atbildu ka mani nevar tā vienkārši vazāt apkārt es biju no sākuma izšķīdis pa piekabi un tad kad sevi apzinājos mani apdzina un piespieda pie apmales apmaldīšanās ir laba priekš jums tā stimulē jūsu muskuļus un audus piebriedušajos iekarenajos griestos un drumslas un vislaik mūs izseko par barbarisku naudu piedzirdīti klejotāji bet nesamais mūs visus atdara un es ar ielāpu uz lūpām nesos garām lāpām un noliktavu cikliem lai izrevidētu savas tieksmes es biju piedodošs un atbrīvojošs un viss mans legālais stafs bija no vienas vietas atbrīvots pret arestu parakstīts. biju noziedzies un tagad uz mani raugās ar skatuves spraugām un pa lielam tagad ir mazlietots piens modes ateljē galvenā scēna noplucis dīvāns un apostīts tītars gaudo uz mums kad mums nevajag piedodiet peipusa ezera saldētava melnstrādnieku pūdētava no zemes ceļošs peipuss ezers ezers peipuss linča tiesa