|
zobs, šis nonkomformisms, es tevi aizmirsīšu, un šajā aizmāršībā uzplauks zieds. nometņu iela kā krāsaina tāfele; es eju, un nakts ir diena.
zeļonkas mērija. mūs, kas ir tramplīni, mēs, kurus rijam. bodulērs ir kaplacis, mērķis ir sasniegt viesības skaidru prātu atklāt savus nodomus, mēs jājam pa prēriju, mēs ļaujam sev skaldīt matus. dod roku, atplet platāk somu, godam nepietiks vietas, tā vietu ieņems vācieši. |
|
nāk nakts, sabradā egles un sabradā brilles |
|
mēs, kas esam bezdarbnieki, mēs, kas saņemam algu par sirdi |
|
ēdīšu kaut ko, kas saucas "eļļā jūras kāposti" |
|
mani sāk interesēt, kā veidojas realitāte, jo es pats sev varu visko iestāstīt, un tagad nesaprotu, vai man vajadzētu apnikt tam, ko esmu sev iegalvojis. vienīgais reālais izskaidrojums ir - ka realitāti veido visi pārējie (šeit es varētu pārtrumpot ar sevis veidoto realitāti, ja man tas būtu vajadzīgs). reālā reālā realitāte vienkārši šobrīd nav dzīvotspējīga. esam parādos |
|
es nolieku ieročus (vai es to daru pareizā vietā. vai tādējādi es nepakļaujos draudiem), lai redzētu, kas ir |
|
atteikties no sētas, no ģeoloģiskaiem slāņiem. kas ir tas, kurš tagad teiks, kurš raustīs. kamēr vien būs kaut niecīgākais kaut kas, tikmēr būs viss. arestēja despotu, diktatoru, arestēja visādas kustības, bet tā rezultātā pēc būtības nekas nemainījās. mēs jau gadiem nākam pie šīs sienas, mūsu sejas kļūst vecākas, mūsu cerības sterilākas un neauglīgākas. ieteiksiet nomainīt sarkofāgu, uzbursiet zelta miglu vaigos |
|
man šķiet pa šo pavedienu var noiet līdz kapam un pie malas saprast, ka tā varētu iet mūžīgi. iet kā akls, kā vienaldzīgs gan par aklumu vienaldzīgs, gan par iešanu vienaldzīgs, gan par iespēju kaut ko mainīt, gan, protams, nu, protams, par savu vienaldzību vienaldzīgs. vienmēr pavērst visu uz sevi un notestēties uz izturību, bet svarīgs mandāts pietrūkst, un netiek plānots to meklēt vai atgūt, vai izdomāt (ko velti). |
|
viņi nāk kilogramos, tie pierādījumi par matērijas penetrējamību |
|
katrā brīdī jūrā var apstāties (kas tā par jūru). mēs bijām vidēs, kur zeme ir pilna ar sērgu, mēs tur pamukām un tagad kartē atzīmējām. mēs varētu tur nosūtīt skautus un gaidas, bet pagaidām mēs esam sajukuši prātā (vai guļam sapnī). pagaidām mēs esam mehāniķi, elektriķi, dienas zagļi un reperi, reportieri, reketieri, marodieri. zelts nepietiks visiem, citiem būs audums, bet citiem akmens alas. katram būs amats vai tā pienākums. - atsakās būs vadītājs saviem padotajiem, pārāk labi apzinoties mehānismus, pārāk labi noskaužot sev daļu sacelties pret vētru. |
|
mēs pārdevāmies miltrasai un imitējām zirnekļutīklus, tināmies tajos un slēpāmies. paslēpties no savas redzes, novietojot sevi ārpus tās sfēras. ja skatās sadalītās šķautnēs, tad glābiņa nav, izņemot vietas, par kurām mēs nezinām, par ko mēs nezinām, par ko mēs nezinām. iznes uz skatuves nestuves, tajās kāds ir sabindēts līdz galvai un viena kāja nostājas uz dēļiem, pieceļas augums, aizkari aizveras, izrādei beigas. |
|
|
