|
man šķiet pa šo pavedienu var noiet līdz kapam un pie malas saprast, ka tā varētu iet mūžīgi. iet kā akls, kā vienaldzīgs gan par aklumu vienaldzīgs, gan par iešanu vienaldzīgs, gan par iespēju kaut ko mainīt, gan, protams, nu, protams, par savu vienaldzību vienaldzīgs. vienmēr pavērst visu uz sevi un notestēties uz izturību, bet svarīgs mandāts pietrūkst, un netiek plānots to meklēt vai atgūt, vai izdomāt (ko velti). |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
