| December 2nd, 2008 |
|
lai sāktu domāt, man ir jāiedarbina vesela katlumāja |
|
manus ausu aizbāžņus apēda suns, bet šonakt naktī sagribēju atvērt durvis, jo šķita, ka nav ko elpot. brīdi tā pagulēju, pa tumsu pierakstīju vienu lapu (man ir pildspalva ar gaismiņu), vislaik baidoties, ka daru to pārāk skaļi, tad mēģināju atkal aizmigt, bet nevarēju, jo mana uzmanība plūda ārā pa durvīm un klausījās katru skaņu pa visu paplašināto telpu, tostarp to, kā suns kasās, kas pielika punktu un es aizvēru durvis. šodien nopirku jaunus aizbāžņus, kuru trokšņa samazināšanas reitings ir 31 |
|
viens no nakts pierakstiem ir šāds - arābi francijā nespēs izdzīvot, jo viņi ir trijstūraini, bet planētas ir apaļas. |
|
cits nakts ieraksts, kurš nav pilnīgs, jo biju satriekts, cik tas ir spēcīgs tā atnākšanas brīdī, bet jau līdz pierakstīšanai dažas sekundes vēlāk daļēji to biju aizmirsis. aizmirstā daļa tiek apzīmēta ar daudzpunkti. tas ir lasāms kā sludinājumam līdzīgs. -
emocionāli nesabojātam eksperimentam ir vajadzīgi emocionāli nesabojāti bērni, lai (...) un apsietu viņiem ap kaklu neizsaiņotas krelles kā kucēna likstās. |
|
ā, vēl viens pēdējais, lai neapniktu - citu sapņi mēdz nepatikt, jo bieži tie ir svešs atstāsts arī pašam stāstītājam. |
|
pēdējā laikā ceļos divpadsmitos dienā, paēdu brokastis, izlasu internetus (pēc kam, godīgi sakot, ārā vairs negribas iet, bet pirms tam gribas), tad eju ārā apmest kādu līkumu. krēsla jau ir iestājusies, kad pamostos, bet kad atnāku mājās ir jau krēsla 2 un pēc pusdienu notiesāšanas ir jau tumšs. sajūta, ka zemeslode ir iepeldējusi kādas sienas vai planētas ēnā un tagad sairst, un knapi dzīva izpeldēs gaismas strēlēs mazliet atgūsies un tad ļaus mums dzīvot kā pavasara vārguļiem (šodien nopirku arī vitamīnus). |
|
es gribu ēst, es gribu elpot, bet tā vietā es kūleņus nemāku mest |
|
rīga nes lietavas, un rīga ir otrādi apgriezta velēna |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |