pēdējā laikā ceļos divpadsmitos dienā, paēdu brokastis, izlasu internetus (pēc kam, godīgi sakot, ārā vairs negribas iet, bet pirms tam gribas), tad eju ārā apmest kādu līkumu. krēsla jau ir iestājusies, kad pamostos, bet kad atnāku mājās ir jau krēsla 2 un pēc pusdienu notiesāšanas ir jau tumšs. sajūta, ka zemeslode ir iepeldējusi kādas sienas vai planētas ēnā un tagad sairst, un knapi dzīva izpeldēs gaismas strēlēs mazliet atgūsies un tad ļaus mums dzīvot kā pavasara vārguļiem (šodien nopirku arī vitamīnus). |