|
zemē bija nomestas trīs krāsvielas un es mēs tām sekojām. tas varēja izrādīties pakaļdzinīgi un e apzinīgi e pasts kokles durklis un nāve. mēs visi palikām guļot itin labi mierīgi, bet vienkāršā brīdī tas atkārtojas un es biju bezgalīgs savās sāpēs. mēs būsim jums ļoti pateicīgi, ja jūs vedīsiet mūs mežā staigāt pa nātrēm. nē mēs to nedarīsim, jo jūs esam mūsu naidnieks mūzu zemnieks un patvāris un arī gadījumā, ja jums izdosies mūs apiet mēs jums nepiedosim, tāpēc sēdieties un aizverieties, bet ja jūs esat apvainojies, tad laiāzžat mūs sev pa priekšu un nekāsdas pārteikšanās jūs neatbrīvos no šīs nātresb et kopumā paskatoties, kā tas izskatās no lielākiem apvidiem, mēs visi bijaām sabazarēti muskuļos un ļaunajā logā bija izdilis medtilts ar siksnu un medni pa logu ārā karājās. un tu nolaidi parašūtu, kā tu tā varēji, es te s v stāstīju par decibiliem , bet tu mani pievīli. |
|
no otras puses atkal metās vezumi jūrās un mēs tām sekojām, jo tasbija atkarīgs no mums, bet nejau no mums tas bija atkarīgs viscaur. mēs bijām sadestilēti un mēus visi gribēja biedēt un biaidēties no mums gribēja. es biju ar zarazu tēraudā kaltu mūs visus turēja aizdomās un es biju viens no viņiem. mēs atkāpāmies un ka atkal gājām virsū tādi manevri, bet vienā bridī tas tik ļoti viss sarežģījās, ka mēs sākām mīņāties un savā entuziasmā nezinājām kur spurukt tik daudz mēs gribējām darīt un sādā stāvoklī, kad nezin kur jāju nākamreiz spert, tad mēs bijām ļoti izpūruši un atmetām ar roku |
|
burkānos ir tie ieslodzītie, kas nevar saprast, kā viņu māsas ir iekārtojušās un kā lēkā tities tajā mājā, tur zēns ar zelta zobiem na okraiņe un tad viņš piņķerējas ar svara stieņiem un mēs ļaujam tam visam notikt itin lielā regresijā un apostoļi nē pagaidiet jūs mūs atstājāt pieturā itin vienus un tagad līst lietus un tumsā ir spīdīgs ir tas lielais iegansts nedariet mums pāri mēs šķērsosim visus jumtu koru agregātus, lai tajā izvietotos pāridarītājums un gandarījums |
|
mazais banijs ieradās teātrī un bija pārsteigts par atsaucību mazajā teātrī. bija iestājusies diena un viņam nāca ārā nāca atpakaļ reiz palaistas sievas. nāca un teica, ar vsesliem teikumu kalniem ar atsauču grēdām ar biļeteniem un depešām līdz viņi sastājās visi un vienkārši skatījās kino krēslos gulēja zamšs un lejā kaut kas kustējās mes skatījāmies uz savām kājām un nebija ne mirkļa, kad mūsu vedējtēvi mitinājās šajā kaatastrofā ar garām laistām iespējām un mēs savas zeķes pielūdzām
|
|
nebija jau nekād mjūziks, lai tas atkārtotos. es esmu šajā pasaulē tik tikko iebradājis un man nav tik tālu jāsniedzas, lai līdz iepriekšējiem stagnātiem, lai gan mani atklāja steberēšanas māksla mani bija atstājusi nopakaļ, tāpēc man nebija cituiespēju, manuprāt, tas ir skaisti, ja atkārtojas dzimtenes dziesmas itin no jauna un mēs varam noprast, cik tas ir sazvērnieciski ar mūsu lielajiem ieganstiem un meliem pa priekšu un staipās tas kas ir staipīties pavēlēts vai spēj tas, kurš nevar pietupties sēžamvietā iegurnis |
|
tas bija izcepies un kaitināja guļošos ar lielām ausīm mēs viņu s sadzirdam un kļūstam par esmeraldu lielos palagos, kur mūs neviens vairs netraucē un nekad vēl nav bijis tik lielos lustru prātvēderos samazgājis orokas lēveros vien un garšļaukus nomest ar klaburčūsku mēs jraujam teāteri uz visim iespējamiem kvadrofiliem mēs raujam un mums tiek atdots o māri olte ar garām rokām burkas pilnas burkānu salāti steberē un mēs esam pieķerti |
|
tas vienkārši sākas divos virzienos un aiziet pa pieskari. man saka, ka es gribu paskaidrot un ilustrēt neprāta cenu. mēs raugājies un nesam pārliecināti par svevi, bet tad iestājas ziema mēs salstam un borējam un mēs nevara izturēt visu laiku, tāpēc paņemam sev daļu. |
|
tībidibidibidīdī atkal redzēšanās mēs noķērām vārdu vārdi ir nepiemiesīgi ienākošie klajā miesā mēs laužam rokas zobus kožam mēs esam prosti mēs nevaram attēlot vārdos mēsg ribam attaisīties metiet ar laimestu laimesaste kaklasiksna metiet ar zebieksti metiet mēs attaisīsim vārtu ar asti un zobiem un kaklu kauliem miesu aci redzi nedzirdi spiedz spožu kapakmeni velsim metīsim pa ceļam iesiesim mdīgi saspringsim mēs izbirsim |
|
mēs nebūsim pie vainas vainīgie, ja nu vienīgi mēs būsim noķerti sprostā un nepamanīsim, ka ejam no viņa ārā, līdz sāksim jaunu dzīvi tikai atmiņās atstājot pāridarījumus un ļausim bērniem spēlēties ar mūsu smiltīm ar mūsu akapulko. mēs raudāsim mēs traktēsim mēs slēpsim no sevis mūsu neatvēršans mēs būsim sadisti un skaisti kad tam būs atvēlēts laiks |
|
mūs lūdzu netraucēt kad mēs spiedzam it īpaši ar citplanētu suņiem kad diedzam pa pamestām ielām pa barakāmo obamām mēs spiedzam, cik mums labi patīk dejot jā mēs jau ejam pretim šai saules piespīdētai un tad mēs atkal satiekamies mēs lauāžamies pret straumi mēs esam labi un tam nekad nebūs beigas tas nekad nebeigsies tā tāsī peldēs oldridžs un mēs ar saules bateriju pa priekšu steigsimies, lai tas mūs atpestī un salamā un mēs tad dosimies pakaļ mēs staigāsim mēs spīdēsim un strīposimies |
|
jauki paziemojām mediķos un tagad no mums uztaisa tāses es arī lāsi piens par skābu krējukmā tārpi skriesim kur leksim acis nerādisim smeķis labs dosim pagaršo pavēlēt nomocīt mēs laužam rokas aiz pagrimuma mēs staps mēs taustām mēs kraujam mums lauznis mums bleķis stradiņos jauns kalps kalna galā kalta vāks mediķis ir strauss mums viss ir zb kā akmesns oglļu pudurā mēs laužamies ārā un staigājam plix |
|
kā to saprast cienīgs kungs kad es kalnā gāju nekā tāda nebija bet tagad man piedāvā un tas neizkatās tik labi kā būtu no mūsu apēra iznests kāds grozs olu un tad es saku stenogrammistei ka vajag pazvanīt mammītei un laimes pulkstenis tad sit ar košu dēli paglvī nenesiet man šitaās ziņas es esmu no tērauda un es esmu uz āķa un mēs nevaram sakomunicēt bet līst lietus ar dārdošu skaņu un man gribas vemt strazdus bet tie nenāk ar pieguļošu struteni pa pagalvi nenes man nekādas jaunas ceputres es esmu slazdā |
|
mēs vēl brīdi staigājām pa idlauku bet tas nebija novēršams tāpēc parādījās jaunas striīpas un tas mūs atkal uzmundrināja, jo to nevareja saprast ar vienu tādu tāsi, kas mūs visiem bizenē pagalam sapistos logos un es jau arī nebiju nekāds iztukšojamais zēns, tāpēc skrēju ko jaudāja nāss kaut kāda aizkritusi un tad esatkal lamāju savas lodāmura lauvas es biju uz visiem iesmiem sabezdēts bet man ļāva stāvēt mierā es biju atraisījis un man jau atkal starp kājām auga augonis ar melleņu zapti mēs laužamies cauri staignājam un tad atkal esat tajā nonākuši jūs, jā kā jūs nomērdēja un tad atkal no jauna visiem iedeva paaostīt dzidras skābenes lai tajos laikos mēs vēl nebijām sapratuši litogrāf tad tagad to darām |
|
zapizdrukaļskis man atnāca atkal melot, ka es zogu, man piedāvāja dzelžos rokas kaltu un āmuru ar zelta naudu un tad es teicu, neesmu zadzis es ,t as viss kas kultūrai ir palicis un dienas gāja bez zagļiem tikai policija pbija pāri pārēm un tas nelīdzēja tas neapturēja sāpes krūtīs pāraug par sāpēm māgā mēs dzērām zāles bet mums dzinās pakaļa vēl ātrāk un es nevarēju atrauties no zmemes mani turēja gulētās stundas ar nātrija skābi mēs borā mais'ja'm nātres un dalījām bērniem par brīvu teicām ņemiet mēs esam zags un nārnija |
|
|