|
mēs vēl brīdi staigājām pa idlauku bet tas nebija novēršams tāpēc parādījās jaunas striīpas un tas mūs atkal uzmundrināja, jo to nevareja saprast ar vienu tādu tāsi, kas mūs visiem bizenē pagalam sapistos logos un es jau arī nebiju nekāds iztukšojamais zēns, tāpēc skrēju ko jaudāja nāss kaut kāda aizkritusi un tad esatkal lamāju savas lodāmura lauvas es biju uz visiem iesmiem sabezdēts bet man ļāva stāvēt mierā es biju atraisījis un man jau atkal starp kājām auga augonis ar melleņu zapti mēs laužamies cauri staignājam un tad atkal esat tajā nonākuši jūs, jā kā jūs nomērdēja un tad atkal no jauna visiem iedeva paaostīt dzidras skābenes lai tajos laikos mēs vēl nebijām sapratuši litogrāf tad tagad to darām |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
