| October 26th, 2008 |
|
naktī aktīvi cīnījos. jāpiezīmē, ka aizgāju gulēt divas reizes trāpījis, bet trešajā saļodzījes. kas bija šī trešā reize un kurā brīdī es sapratu, ka esmu sasniedzi atzinības maliņu un tagad pats sevi sāku kaut ko darīt ar sevi sāku. tā kā draudzīgi glūnu virsū tā kā padbadrivaju tā kā bārdā kaplīti gribu iesiet. es jau nācu ar zariņu pa lauku un tad manā priekšā izauga koks, tas sašķēlās uz pusēm un iekšā dzīvoja putniņi. es izskaitīju olas un gāju mājās uz ledusskapi. soļoju dimdināju radniecīgo ciemu līdz pie pasta ēkas sapinies vārpās un klūgās pakritu uz izbirušām skārdenēm. vai vienreiz skolā neko neēdu biju izsalcis, tad manī uzradās alus, es gāju mājās un nepalēninot gaitu izvēmost taisnā līknē sev priekšā un turpināju gaitu, man nepatīk faint sajūta, tāpēc es dažreiz rāpelējos pa akmens apmalēm, es skatos pāri pasta ēkai un kad lauki rudenī tiek arti es apsēžos pie upes un pinu klūdziņu kuģus laižu pa grozu ābolu desantu, lasu ogas, sēžu paprostu dārzā zem zariem un kontemplēju tirgus svārstību moduļus |
|
partnerī iestājās klusums, kura starplaikos iekliedzās medūza. es esmu medūzas strupā maita un gods pabijis ar diviem iespējamiem lodāmuriem vienā rokā meklē un atrod. ja starpbrīdis ir nometies ceļos un gaiņā manas māsas prom no sārta, tad var rasties priekšstats, ka kodols ir pārsteidzis pats sevi un nedodas rokās. tāpēc es arī jums iebilstu pret to liekulību un maniju saslapināt bikses, kad par lielu ir tortes gabals un nodoms pārtop sklerotiskā substancē un daiļavas sarokojas visu priekšā kā profesionāls šoferis iznāk klajā pļavā agri no rīta un gaida, kad viņam kāds piedāvās stenogrammas no pagājušā gada ziemassvētkiem. es jau biju gatavs un kailkazas iestiga purvā, no kura nebija atnākšanas vērtas tās dimensijas, kuru beidzamā klase bija un palika ieslodzīta mūsu zaļoksnā un dumības kalngals, ka man nepietiek muravju sasienamā bikšu gumijā un ieskicēt acis tajā durvju ailē, kura ar bakurētainu sienas gubu un divām saldkaislām mušām uz patvāra. es ienāku un kadiķis pieceļas kājās aiz pieklājības, saka, būšu tavs draugs līdz noteiktam datumam, tad satiksimies uz stūra. es atglaužu matus un izskatos mazliet iesvīdis, tāpēc arī saguris un jūtu vājumu. būšu uz rudziem pārāk ilgi raudzījies, tāpēc manas centrēšanas spējas būs no visiem itin bieži atvirzītas sāņus un godbijīgi mani vajās. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |