|
naktī aktīvi cīnījos. jāpiezīmē, ka aizgāju gulēt divas reizes trāpījis, bet trešajā saļodzījes. kas bija šī trešā reize un kurā brīdī es sapratu, ka esmu sasniedzi atzinības maliņu un tagad pats sevi sāku kaut ko darīt ar sevi sāku. tā kā draudzīgi glūnu virsū tā kā padbadrivaju tā kā bārdā kaplīti gribu iesiet. es jau nācu ar zariņu pa lauku un tad manā priekšā izauga koks, tas sašķēlās uz pusēm un iekšā dzīvoja putniņi. es izskaitīju olas un gāju mājās uz ledusskapi. soļoju dimdināju radniecīgo ciemu līdz pie pasta ēkas sapinies vārpās un klūgās pakritu uz izbirušām skārdenēm. vai vienreiz skolā neko neēdu biju izsalcis, tad manī uzradās alus, es gāju mājās un nepalēninot gaitu izvēmost taisnā līknē sev priekšā un turpināju gaitu, man nepatīk faint sajūta, tāpēc es dažreiz rāpelējos pa akmens apmalēm, es skatos pāri pasta ēkai un kad lauki rudenī tiek arti es apsēžos pie upes un pinu klūdziņu kuģus laižu pa grozu ābolu desantu, lasu ogas, sēžu paprostu dārzā zem zariem un kontemplēju tirgus svārstību moduļus |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
