es atmetu 4-5 gadi atpakaļ nu jau neatceros ;) malacis ;)

Un kad Tev pazuda vēlme iztukšot ledusskapja saturu neatejot no tā?

man nepazuda.

Ceru, ka man pazudīs!!! Nepelnu tik daudz, lai mainītu garderobi, un tos liekos kg. apkārt staipīt - nav viegli! Varbūt, ka ar laiku pierod, bet es jūtos ne savā ādā. Taču no ledusskapja atiet arī nav spēka! Esmu apjukusi...

būs labi. ja nopietni, man bija pirmie deviņi mēneši grūtākie. pamazām, pamazām. turkāt, nāks vasara, dabūsi atkal skriet kā irbīte, tur arī tavi kilogrami paliks.

gaidu jūs. šonedēļ bija tik riebīgi auksts, ka ciemu istabās logus nenomazgāju. nākamnedēļ sola siltāku. uz jūsu braukšanu būs jau +10- +12.

A man divas bikses tik vairs der. Un neviens man nepaglauda galviņu un nesaka, vai cik tu skaiti apaļīga! Mazie nejaucekļi , viņu teksts ir - tu taču esi resna, beidz reiz ēst! Pienāks laiks un gan jau es viņiem atriebšos, jāizdomā tikai kā!!!

atbrauksi, novērtēsim kaitējuma gabarītus un brauksim uz Cēsītēm pēc kārtīgām ūziņām.

rīt no rīta T un Agnese abi pie Miz Zāras, mēģināšu tevi sazvanīt uz īso klaču.

labu, bubu nakti.

p.s. atbrauksi, likšu visiem gavēt. :) trīs dienas no septiņām. lūk!

Sapņo vien!!! Tā tu riskē nonākt dārzā zem bērziem!!! Nav nekā neaprēķināmāka par izsalkušu cilvēkbērnu!

+ ;)

es aizstāju nevis ar ēšanu, bet dzeršanu
nopirku kasti šņabja un pateicu - vari pīpēt, reku ciga, vari likt plāksteri reku nikorete, bet ja izdomā pīpēt - iemet graķīti pirms dodies uz balkona

pēc trīs dienām bez rītiem un bez vakariem kā ar roku noņēma ;)

a kā no dzeršanas atturēties - nu jāaizstāj ;) hehe

Ar dzeršanu ta man ir īpašas attiecības, pa kādai vīna glāzei vai "tapešu līmei" vīsādās nokrāsās, ka tik salds - to jā! Bet ja runa iet par īstu vīru dzērienu - kristāldzidro un ne tik dzidro, tad man no smakas vien saceļas, ne tikai mati( paliekos nervozs un sāku pat svīst). Pat, ja izdodas sevī iemānīt krāsainu, saldu, lipīgu un gana stipru, tad mans kuņģis pie atzīmes 200 gramu, sāk dīvaini uzvesties( visi te esam lieli, sīkākās niansēs neizplūdīšu).
Tā ka metode laba, man droši vien ārstniecības kurss beigtos ātri, bet nelaime ir tā, ka mana pīpēšana bija ne tikai hroniska, bet arī visuresoša, ne tikai uz balkona, vai svaigā gaisā, bet arīputru maisot man ļuļķis bija mutē, tikai miegā ne.;) Līdz tai gaišajai domai par atmešanu mani aizveda mani puikas, 6. gadus!!!Viņi man cītīgi stāstīja par nikotīna ietekmi uz- ko tik ne... Bērni mums tagad gudri. Tā nu laikam pat es sapratu - pīpēt nav labi, atmetu savu cietpaurību un pīpēšanu, tagad tikai atliek tikt galā ar ēšanu...un straujo formu maiņu, bet es tiešām ceru uz pavasari un visvisādām aktīvām kustībām svaigā gaisā, tikai atkal bēda- darbs, kas maizi dod man ir vairāk uz ziemeļgalu orientēts, kustību maz, ēst gribas daudz. Tads kā apburtais loks sanāk.;))
Nu re - paraudāju, tā kā vieglāk palika... Tagad straujā riksī atpakaļ pie vestēm, šovakar vismaz 5 vajadzētu dabūt skaistas, uz pakaramajiem ar spīdīgām pogām, karoče- gatavas!:)))

par formām man palidz divritenis - līdz darbam 10km katru rītu ziema vasara lietus sniegs močijam - ja ziemu izlaiž, pavasarī vairs bixēs nelien - a šogad braucu kaut kā pa vieglo cauri tiku ;)
bet ja darbs mājās, tad švakāk

Nu jā, divritenis ir ok, bet ne jau ziemā, nu labi ziemā arī ok, bet ne jau laukos un uz apsnigušiem ziemas ceļiem, kuri spīd, tā kā patreiz. Nu nē, vienīgais smadzeņu satricinājums un atmiņas pazušana ( vēl tagad neatceros kādas 12 stundas no savas dzīves) ir saistītas ar velosipēdu un ziemas ceļu, pirms pulka gadiem. Paveicās tāpēc, ka braucu pretīm mammai, nogāzos, piecēlos un autopilotā gāju uz priekšu pa ceļu, ja mamma nebūtu "apgriezusi" mani otrādi un aizvedusi uz māju...tikai radītājs vien zinātu, kur es aizsoļotu...
Un darbs protams mājās,
Plānos man ir sapelnīt pašai savu velosipēdu, lai man ar puisēnu jāstrīdās par tiesībām mocīt viņa braucamo. Viņš tagad ir izaudzis manā augumā un man vairs nav iespēju viņu uz līkuma, ceļā uz braucamo:(

ā - vēl es 20 kg aptuveni nometu, kad 3 mēnešus 2x nedēļā ga'ju uz masāžām (mācījos, masēju es, masēja mani)
rezultātā metabolisms uhh kā uzlabojās

Štrunts par metabolismu, bet masāža būtu viena varena padarīšana... Man varētu būt ne tikai ieteicama, bet pat nepieciešama, ņemot vērā manu gandrīz nekustīgo maizes darbu.
Un 20 kg būtu krietni par daudz, tad es izskatītos kārna. Man pilnīgi pietiktu pacensties neuzēst vēl 10 un kaut kā nesāpīgi atvadīties no tiem 10, kas traucē pieliekties un ir iedzinuši mani trennūzenēs!;)