pukis
pukis
- Ventspilī pārspēts 28.marta siltuma rekords
- 28.3.24 17:02
-
Rīga, 28.marts, LETA. Ceturtdien līdz plkst.15 gaisa temperatūra Ventspilī sasniedza +16,7 grādus, kas ir jauns 28.marta siltuma rekords šajā novērojumu stacijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Tā ir arī līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas šogad reģistrēta Latvijā. Iepriekšējā augstākā temperatūra bija +14,3 grādi 15.martā Mērsragā un 27.martā Pāvilostā.
Nav pārspēts visas valsts 28.marta siltuma rekords - 1999.gadā Dobelē šajā dienā valdīja siltums līdz +18,3 grādiem.
Trijos pēcpusdienā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās bija no +6,7 grādiem Kolkā un +10,5 grādiem Dagdā līdz +15,9 grādiem Liepājā.
Jau ziņots, ka brīvdienas sāksies ar nokrišņiem. Lielajā piektdienā gaidāms lietus, vairāk nokrišņu būs naktī un priekšpusdienā, kad vietām līs stipri, prognozē sinoptiķi.
Piektdien gaiss kļūs vēsāks, bet svētdien, Pirmajās Lieldienās, gaisa temperatūra strauji paaugstināsies un pēcpusdienā sasniegs +17..+22 grādus, vēsāks laiks saglabāsies Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Līdz ar to svētdien, visticamāk, tiks labots ne tikai 31.marta, bet arī visa mēneša siltuma rekords gan atsevišķās novērojumu stacijās, gan valstī kopumā.
-
0 rakstair doma
- 28.3.24 11:22
-
Ka jau prokrastinēt, ta prokrastinēt.
Vakar bija "lietu un vietu" apskrienamā diena. Visu paspēju, neviens neko nav atmetis atpakaļ, tad jau "čuriki" visas atskaites būs pieņemtas. Vēl palika KKFs, bet to es sazvanīju, ja tic uz vārda, tad varbūt nav tik slikti kā rādījās.
Bet! Skrējienā paspēju uz "Bibliotheca Rigensis 500", burvīga seno grāmatu grafika, tas smalkums, krāsu tīrība, sirds gavilē. Un redzēt jau var tikai vienu atvērumu, kāda laime tad slēpjas citos. Ielīksmoja 11. gs. makulatūra t.i. konkrēto gabaliņu pielietojums 15. gs grāmatas vāciņa "aplīmēšanā"..., ja nu ir vaļa un būšana tai pusē, šodien līdz 16 vēl var redzēt.
Un vēl, lai slavēti draugi - man ir liela burka ar kaltētām korintēm + maišelis lakricas.
-
0 rakstair doma
- 27.3.24 10:50
-
vakar biju uz jrt.
lai gan domāju, ka teātris būs pārpucēts un pārāk svaigremontīgs, tā nebija. māja ir jauka, joprojām maza un silta. drusku maldījāmies gan.
un
lai gan domāju, ka hermanis jau sen ir, nu, kā lai tā pieklājīgi pasaka, galvā sapisies, wow, cik izrāde bija laba.
ar pietāti pret grāmatu, ar pietāti pret katru aktieri, ar pietāti pret skatuvi (nekādas scenogrāfijas, daži rekvizīti), vibrējošs transs, trapīgs stāstījums, trupas siltums, blīvums un trauslums.
un man kaut kā ļoti vajadzēja atkal atcerēties, ka viss ir pārejošs, viss ir mirstošs, tikai drusku maģijas paliek.
-
4 rakstair doma
- 26.3.24 10:44
-
arvien biežāk uznāk tādas nospiedošas, bet ne pārāk lielas, bailes un skumjas, ka no šīs pasaules nav iespējams izkāpt.
ceļojot kaut kā likās, ka esam brīvāki, kustīgāki, tas ir perfekts eskeipisms, tomēr tieši ceļojot arī līdz kaulam izjutu, cik pasaule ir maza, un cik mēs ievainojami. un nav tādas vietas, kur paslēpties. ja nu vienīgi opija mākonī, ne.
un ikdienas lēmumi - no "braukt ar riteni garām ru vēstniecībai vai nē" līdz "vai pasūtīt dārgās flīzes vannasistabai" - visu laiku ir tādā kara esamības un tuvākas iespējamības ēnā.
un es redzu to mazo mazo apdzīvojamo zemes daļu, nelielu svītru starp zemi un mākoni, tas taču klaustrofobiski.
vīrs saka, ka varbūt man vienkārši pietrūkst saules.
-
20 rakstair doma
- Cleening Out My Closet
- 24.3.24 16:22
-
Rakņājos pa skapja dziļumiem, meklējot tīru dvieli. Līdz sataustu spalvainu... mazu... zodiņu?
Sekundes daļu smadzenes intensīvi procesē atrasto.
- Piedod, dārgumiņ, - visbeidzot saku samulsušajam kaķim.
-
0 rakstair doma
- 24.3.24 13:16
-
Kāpēc to Putinu visu laiku uzsver?
Lasīju par Pugačova sacelšanos Urālos 18gs beigās. Tur bija smalki apstāstīta kolonizācijas taktika. Bajāri Maskavā izdomā, ka vajag kolonizēt to un to apgabalu, lai grieztu rebes, līdzsvarotu varas polus utt. Pie stratēģijas piedalās arī garīdzniecība/inteliģence un tirgotāji. Ir zināms pieprasījums no Eiropas - vajag tādas un tādas preces. Caram te nav nekāda teikšana, viņam jāuztur kārtībā struktūra, jātur valsts kase.
Kolonizācijas sākumā ierodas tirgotāji, dod šnabi, uzpērk, glaimo, piešķir titulus, kļūst par stratēģiskiem partneriem utt. Tad ierodas kolonisti, svarīgi, ka daļa ir nekrievi - ukraiņi, tatāri, kazahi utt. Tad ierīko kara bāzi, lai apsargātu tirdzniecības līnijas. Tad kriminalizē nepaklausīgos, pie izdevības uztaisa asinspirti, beigās pazemo ar kādu fiktīvu miera līgumu..
Bet pavadošais naratīvs vienmēr ir šāds - cars ir slikts, cīnieties pret caru. Tas tiek īpaši uzsvērts. Parastie krievi un zaltātiņi ir labie. Tirgotāji un bajāri pavisam labi - tie dod naudu, darba vietas utt.
Arī šobrīd Latvijā notiek okupācija - krievi tikai nebrauc ar tankiem, bet gan Ecolines autobusiem. Katru dienu iebrauc četri lielie autobusi. Domājams, ka 20 gadu laikā šeit būs jaunā Baltkrievija.
-
1 rakstair doma
- Putni
- 23.3.24 10:54
-
Žagatas pulcējas pavasara "dejai"
-
0 rakstair doma
- 23.3.24 09:19
-
Muižas virtuve 18. gs. beigās smaržo un garšo pēc korintēm. Kur lai dabon korintes?
-
2 rakstair doma
- 22.3.24 11:59
-
visa cita starpā es uz tādu atgriešanās eiforiju piereģistrējos skriet pusmaratonu maijā.
ārā ir slikts laiks, vēss, man ir iesnas, izskrējusi esmu, šķiet, tieši reizes četras. drusku mēģinu sevi mierināt, ka esmu pietiekami spēcīga, lai vēl paspētu, nu tur joga katru rītu, daudz staigāju, braucu ar riteni. vai ne, what can go wrong.
un aizvakar biju uz vienu funkcionālo treniņu, tā laikā pat īsti neiesvīdu, labi jutos, grūtību nebija, bet šodien, bet šodien.. - pa trepēm uzkāpt nevaru, apsēsties nevaru, pieliekties nevaru.
tātad - kājas -, kas man noderētu pusmaratonā un kas, manuprāt, nebija nemaz tik vājas, izrādās ir supervājas.
// vēl cita starpā, kādu jūs man ieteiktu, tādam svētdienas vingrotājam, pulkstenīti nopirkt? man jau svarīgākās laikam ir "kā izskatās" kategorijas, bet drusku gribētos arī sekot līdzi sirdij un tā.
-
12 rakstair doma
- 22.3.24 09:06
adinkra
Johoho, nejauši uzbridu nepelnīti piemirstajai kopienai (ak, gandrīz uzrakstīju komūnai, pasarg die's) http://klab.lv/community/norakstiits/ , sirsnīgi iesaku. Citētajiem autoriem ar būtu interesanti atcerēties savas pērles.
-
2 rakstair doma
- 21.3.24 10:26
-
Viens no maniem vainīgajiem prieciņiem pēdējā laikā ir Korejas estrāde visā tās daudzveidībā un daiļumā. Tātad, skatos kaut kādu Korejas šovu, kura dalībniekiem - pasaulē diezgan pazīstamam K-pop bojbendam - jāatbild uz jautājumu, ko grūtāk apvaldīt: vēlmi čurāt vai kakāt?
Te, protams, atskan, Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs... Viens metās skaidrot savas teorijas šai sakarā, pārējie nervozi ķiķina.
Un es pie sevis nodomāju - visgrūtāk ir turēt muti ciet. Un nemelst glupības. Viss pārējais nav nemaz tik grūti.
Par to es pēdējā laikā diezgan bieži iedomājos.
-
Mūzika: Girls Know How To Fight
-
2 rakstair doma
- putni
- 21.3.24 10:10
-
Vārnu mīla.
Iznesu kompostu, laikam bija kāds īpaši garšīgs kumosiņš, kuru vārnkundzītei gribējās... Apvainoti iepīkstējās un kundziņš takš atrija un iebaroja savai sirdsdāmai.
"nu redzi, tā jau no sākta gala vajadzēja" - viņa nogražojās. Diena izglābta.
-
9 rakstair doma
- 21.3.24 09:54
-
zoses nāk mājās :)
-
0 rakstair doma
- 21.3.24 06:55
adinkra
Žagatas "zog" apgrauztās tauku bumbas no barotavas. Bumbas iespīlētas klūgu konstrukcijā, un, kad sīkie apknābājuši, var izcelt. Baigās viltnieces. Man likās, tās atliekas pārāk mirklīgi nozūd pēdējās reizes, tad nu tagad nolūrēju kā tas notiek.
-
3 rakstair doma
- 20.3.24 10:23
-
es sevi pārspēju jau trešajā dienā jeb spilvens - birojs 2h, pa ceļam vēl iebraucu Zvaigznē nopirkt Ciglīti.
kāpēc es to visu piefiksēju?
jo man ir svarīgi saglabāt to ceļojumā iegūto plūsmas sajūtu.
ka es neskrienu, bet dzīvoju.
-
2 rakstair doma
- 19.3.24 13:17
-
Kaut kā tā, pavasaris kaut kur mētājas, kā stāsta.
Ciba eksistē, tas jauki.
-
23 rakstair doma
- 19.3.24 10:41
-
Šodien - svētā Jāzepa dienā - īstais brīdis pārstādīt mājas telpaugus!
-
21 rakstair doma
- no spilvena līdz birojam
- 19.3.24 10:01
-
šorīt divas stundas un 20 minūtes un es neko apzināti nedarīju savādāk. tāda pati tēja bērniem, joga man, veļa iekšā, putra bērniem, kafija man, skatīšanās pa logu (pavasaris nāk), skropstas man, rotaļas bērniem, bērni ģērbjas, es ģērbjos, bērni ārā, veļasmašīnas izkāršana, es ārā, pa ceļam vēl vizinu šos uz maiņām uz sava riteņa bagāžnieka. un viss lēni.
-
0 rakstair doma
- 18.3.24 18:48
-
90-to beigās es pārsvarā valkāju melnu (un gāju uz robinsoniem, un tusēju veldzē).
mana māmiņa no humpalas reiz pārnesa melnu t-kreklu ar uzrakstu "good girls go to heaven, bad girls go to tenerife"
mums toreiz nebija ne jausmas, kas ir tenerife
jābrauc beidzot noskaidrot.
priecāšos par ieteikumiem, ko tur labu sadarīt/ ieraudzīt/ apēst
uz vulkānu tok brauksim
-
11 rakstair doma
- pasniedzēji un sviests
- 18.3.24 18:22
-
mums videnē bija skolotājs - pediņš. un bija nepatīkamas tās piezīmes, komentāri. ja tagad uz pamatskolu ved homoseksuālistus, lai skalo smadzenes, tad tas būs vēl viens iemesls, lai bērni neuztvertu skolu nopietni.
bet daudz nepatīmāk bija pasniedzēji - dzērāji. gan universitātē, gan akadēmijā nāca uz nodarbībām vafelē. un muldēja alkāna sviestu, visādas rupjības, nevarēja aizvērties, pretīgas dienas. un, ja tam nabaga studentam jāmaksā aizdevums par mācībām!?!
-
1 rakstair doma
- 18.3.24 16:10
-
Aizdomājos par izteicienu "uzlekt augstāk par savu dirsu". No kurienes tas vispār radies? Es esmu redzējusi, kā cilvēki - un ne obligāti sportisti, vienkārši sportiski jauni cilvēki - ar nelielu ieskrējienu pārlec paši savas galvas augstumam, ne tikai zemākām ķermeņa daļām. Vai senlatvieši bija tik šausmīgi slikti lecēji (lēkātāji?)?
-
17 rakstair doma
- 18.3.24 11:15
-
es jogoju ar jūtūbi, neesmu tāds advancēts susļiks, kas spēj izdomāt savus vingrojumus pats.
nu lūk, vakar jogoju brīvdienu režīmā - pa dienu un ilgāku laiku - un jaunākais gandrīz visu laiku sēdēja blakus, skatījās uz ekrānu, uz mani, uz ekrānu, uz mani un komentēja, vai es daru pareizi vai nē. mierīgā, klusinātā, novērojošā pieaugušā balsī.
-
1 rakstair doma
- 18.3.24 10:25
-
vīrs laukos, uzzināju, ka man vajag trīs stundas, lai mierīgā gaisotnē tiktu no gultas līdz birojam.
ar jogu, bērnu brokastīm, kafiju, meikapu un trīs bērnu novietošanu iestādē.
neslikti.
-
5 rakstair doma
- 17.3.24 21:56
-
Kopš gada sākuma šī ir pēdējā diena tumsas valstībā. Gaišā laika ilgums - 11 stundas, 58 minūtes, 58 sekundes (https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga). Tas ir pat mazliet vairāk nekā pērnā gada 26. septembrī (11:56:57), taču mazāk nekā 25. septembrī (12:01:44).
Ceru, ka šī informācija ļaus mums turpmāk labvēlīgāk pieņemt septembrus.
Jau rīt gaisma valdīs visas 12 stundas, 3 minūtes, 50 sekundes, un mēs varēsim sevi uzskatīt par pārziemojušiem.
Gaišais laiks būs ar mums līdz šī gada 24. septembrim (12:03:50), taču jau 25. septembrī atgriezīsimies apmēram šodienas situācijā (11:58:08).
(Tas, protams, pie nosacījuma, ka nebūs iestājusies kodolziema.)
Par pavasari! Priekā!
-
2 rakstair doma
- Igaunijas pareizticības garīgais mantojums un savoka glamūrs
- 16.3.24 13:02
-
Igauņi ir uzražojuši savu versiju par Kung Fu Hustle - https://www.youtube.com/watch?v=OZtgZ9YaCfU pieejama ltv replay ar nosaukumu Neredzamā cīņa.
Andrijs Baumeisters savā lekciju ciklā par Meistaru un Margaritu stāstīja, ka Bulgākova romāns daudziem sekularizētajiem padomju cilvēkiem bija pirmā iespēja uzzināt kristietības stāstu.
Igaunija ir diezgan postprotestantiska vieta - ar saviem nenoliedzamajiem utilitārajiem panākumiem, kad izsapņotā materiālā turība jau ir sasniegta un tomēr nākas domāt par to, kāda tam sasniegtajam ir jēga. Filma sākas kā balagāns, pārestetizēta, saldā glazūrā pasniegta Brežņeva laiku padomija, kur kā viena no butaforijām parādās pareizticīgo klosteris. Pie tam filmā klosteris kā vieta patiešām rada paradīzes stūrīša, pēc kura ilgojas sirds, iespaidu. Tālāk stāsta fonā ļoti spēcīgi ir parādīti kristietības elementi - ikonogrāfija, arhitektūra, sakrālā mūzika, lūgšanas. Filmas autori neapņirdz "melnsvārčus", mūki ir gudrības avots un stāstā iztrūkstošās tēva figūras substitūti.
Patiešām interesanti, ka mūslaiku igauņiem vajadzēja tieši šādu pasaku terapiju. Gan par ticību, gan padomju laiku.
-
0 rakstair doma
- Sadzīve
- 15.3.24 18:47
-
Uztaisīju sev dienu, pieteicos izstādei ikaunijas lauku muzejā. Dabūju atbildi, ka darbi ir "more than interesting".
-
3 rakstair doma