- 16.3.13 07:51
-
Ar dzeršanu ta man ir īpašas attiecības, pa kādai vīna glāzei vai "tapešu līmei" vīsādās nokrāsās, ka tik salds - to jā! Bet ja runa iet par īstu vīru dzērienu - kristāldzidro un ne tik dzidro, tad man no smakas vien saceļas, ne tikai mati( paliekos nervozs un sāku pat svīst). Pat, ja izdodas sevī iemānīt krāsainu, saldu, lipīgu un gana stipru, tad mans kuņģis pie atzīmes 200 gramu, sāk dīvaini uzvesties( visi te esam lieli, sīkākās niansēs neizplūdīšu).
Tā ka metode laba, man droši vien ārstniecības kurss beigtos ātri, bet nelaime ir tā, ka mana pīpēšana bija ne tikai hroniska, bet arī visuresoša, ne tikai uz balkona, vai svaigā gaisā, bet arīputru maisot man ļuļķis bija mutē, tikai miegā ne.;) Līdz tai gaišajai domai par atmešanu mani aizveda mani puikas, 6. gadus!!!Viņi man cītīgi stāstīja par nikotīna ietekmi uz- ko tik ne... Bērni mums tagad gudri. Tā nu laikam pat es sapratu - pīpēt nav labi, atmetu savu cietpaurību un pīpēšanu, tagad tikai atliek tikt galā ar ēšanu...un straujo formu maiņu, bet es tiešām ceru uz pavasari un visvisādām aktīvām kustībām svaigā gaisā, tikai atkal bēda- darbs, kas maizi dod man ir vairāk uz ziemeļgalu orientēts, kustību maz, ēst gribas daudz. Tads kā apburtais loks sanāk.;))
Nu re - paraudāju, tā kā vieglāk palika... Tagad straujā riksī atpakaļ pie vestēm, šovakar vismaz 5 vajadzētu dabūt skaistas, uz pakaramajiem ar spīdīgām pogām, karoče- gatavas!:)))