| Mar. 21st, 2012 @ 09:22 am Ziviskas dienas pārdomas |
|---|
"Kāpēc cilvēcē izveidojies paradums cienīt sievieti: izrādīt uzmanību, palaist pa priekšu, dot sēdvietu, būt laipnākiem nekā pret vīriešiem un tā joprojām? Skaistums, mīlestība, sacensības saldais auglis konkurences cīņā?
Tas galīgi nav tā! Lietas būtība ir sievietes aizsardzībā, nevis tādēļ, ka sieviete ir tiešā un pārnestā nozīmē vājais dzimums.
Sievišķais pirmsākums, sievišķais aspekts Esībā ir pasīvais. Līdz ar to fiziskajā plānā sievišķais dzimums pārstāv tos spēkus, kas saistīti ar pasīvo aspektu. Pasīvs ir viss neatklājies (neatvāzies), neaktivizējies, Mums, piemēram, ir sevišķi vilinošs informācijas fenomens. Katrs atoms, molekula, katra vieta izplatījumā satur informāciju par visu izplatījumu, bet ir neaktīva, pati informācija ir "neuzbāžas". Sievišķais aspekts un sievietes fiziskajā ķermenī var labāk saņemt informāciju. Gaišreģu, kontaktieru, burvju sieviešu ir daudz vairāk nekā vīriešu kārtas būtņu ar tādām pašām dotībām. Saprotams, Kosmosā ir spēki, kas tāpat kā uz Zemes, grib šo prioritāti sev, šajā gadījumā - iznīcināt sievišķo aspektu pasaules harmonijā, līdz ar to izjaukt līdzsvaru, evolūciju novirzīt uz regresu, iegūt negatīvo enerģiju savas eksistences nodrošināšanai. Cilvēce savos pirmsākumos to jau apzinājusies un no tiem laikiem saglabājies pašaizsardzības instinkts un goda lieta - aizsargāt sievišķo pirmsākumu Smalakajā esībā. Tas attiecīgi reducējies un fenomenu sargāt sievieti fiziskajā plānā. Esībā viss ir vienots." (Pauls Grēniņš "Pieskāriens mūžībai") |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}