Augusta Debesis

Tāda sajūta mani arvien vairāk un vairāk pārņem. Sevišķi, kad noskaties, ka bērni kļūst lielāki un arvien mazāka ir tāda reāla teikšana mainīt viņu izvēles, arvien mazāk viņiem tā fiziski vajag mani(es ļoti labi saprotu, ka mamma būs tāda figūra, kas ietekmēs visu dzīvi, bet tā - ikdiena, sadzīve, kopīgi lēmumi). Un no otras puses (vismaz pagaidām) bērni tomēr neizlemj(lielās vienībās), kur mēs ieguldīsim naudu, kur mēs brauksim/nebrauksim. Tā tomēr ir mūsu (mana un Cienītā) kopīga izvēle.

(Reply)